Kaukāzas gūstekne

Latviete

2009-12-08T15:02:00.005+04:00

Kā šodien mana draudzene Berlīnē teica - Latvieti jau ar sūdainu mietu nenositīsi! Šis tik un tā nepadosies! Lai kur arī neatrastos un lai arī kā kāds negribētu Tevi aizsūtīt atpakaļ uz mājām! :)

Zinu, esmu pazaudējusi uzticību savu lasītāju lokā, bet dzīve pēdējā laikā iegriezusies tādā jaukā, nejaukā prāta un jūtu trīcu periodā, ka tik turies!

Esmu oficiali pabeigusi brīvprātīga projektu Gruzijā, bet uz Latviju nevienam tā arī nav izdevies mani aizdzīt atpakaļ vai arī aiz matiem noturēt tajā, kad atgriezos tur nodot pēdējās projekta atskaites. Kā tāds dadzītis esmu tik ļoti pieķērusies Gruzijas kalnu vilnai klāt, ka nenocirpt mani nost pat ar vislielākajām šķērēm.
Mana misija te vēl nav beigusies! Kad būs, tad gan jau Šurikam ļaušos!

Un vispār!
Cilvēki, radiet mīlestību, nevis karu!
Mīliet un cieniet viens otru, dažādo starp jums, esiet lepni un mīliet viens otra saknes un izcelsmi un Jums tiks atdarīts, drit vai kociņ! Tiks!

Zuzei un Cucim

2009-08-08T19:30:00.000+04:00

Vēja nepievarēta, bet kalnu skaistumu sagrauta

2009-08-03T20:58:00.010+04:00

Kad ierodas Šveices skauti un dodamies no nometnes ieelpot gaisu Rustavi, atkal tiek dota iespēja būt izdancinātai Kazbegi kalnu vējos. Šoreiz tiku tālāk, līdz pašai augšienei (1700 m v.j.l.), kur kalna virsotnē ir Sv. Trīsvienības baznīca, no kuriens paveras iespaidīgs skats uz Kaukāzas kalniem un Kazbeku (5047 m v.j.l.).
Aitiņu ierindas - kalnu krelles :)Man ir jauna cepure :) Un bez mana iemīļotā hačapuri nu nekur!!!!!Un citiem neklājas vieglāk :)Tarrā, galā esam! Tūristiskais skatu punkts beidzot panākts!

Sen gaidītais video klips

2009-07-24T19:10:00.003+04:00

"NenaNena" CHVENEBUREBI un Ņukša izpildījumā ;)

Pie Algeti upes Tetrickaro reģionā

2009-07-10T18:41:00.028+04:00

Rustavi banda bija devusies uz divām dienām uz Tetrickaro reģionu, kas ir kādi 70km no Tbilisi, lai iečekotu nometnes vietu, kur divas nedēļas notiks bērnu un jauniešu nomentes.
Vieta super. Peldējāmies kalnu upē ar briesmīgi strauju straumi un seklu gultni. Dibens no akmeņiem normāli apdauzīts. :) Izmēģinājām arī raftinga laivas un kalnu pļavā, kur sacēlām teltis un bāzes vietu - pilns ar puķēm un taurentiņiem. Smaržas, saule, vasaras lietutiņš ar pērkona negaisu, arbūzi, vīns, mīlestība un draudzība, svaigs kalnu un upes gaiss. BRĪVĪBA. Fantastika. :)
---------
Daba
Upe
Gruzīņu dejas it visur :) Un Pati tikmēr slīkst :))Supras
Viņi ir DIVI :)Gaumardžos, Latvia, mamma, tēti, brāli un visi mani druzja :* Mājupceļš
Sadarbojies ar Gruziju. Gruzīņu skauti (turlkojums uz T-krekla)

Gruzīņu "porno" filmēšana

2009-07-08T13:02:00.015+04:00

Vienu vakaru jau laižos vieglā snaudā. A te saņemu negaidītu zvanu no Rasas un šī saka - davai Liene, rīt esi piecos vakarā Tbilisi, mēs esam uzaicinātas piedalīties vienas gruzīņu folkgrupas videoklipa filmēšanā un viņiem vajag vēl vienu blondu meiteni. :) Lienei divreiz tas nav jāpiedāvā. :)) Paķēru Moniku līdzi, atskaitījos Lekso ko vilkšu virsū :)) un aidā piedzīvojumos.
Pasākums izvērtās visnotaļ interesants. :) Jau ierodoties netālu no Kahetijas robežas sākās jautrība. Tur puiši no grupas izmēģināja dubļu maskas un dubļu peldi. Un laimīgi kā mazi bērni :))Dziesma ir par mīlestība (kāds pārsteigums priekš Gruzijas?!:)) ) - puisis, kas bija devies uz pilsētu pelnīt naudu, nolemj visu pamest un ar savu dzelteno volgu atgriezties laukos, kur mīt vecā mīla. Tad nu viss sākās ar ainu voldziņā. AKKKKKKKKkkkkkkkkkkk, mans sapnis beidzot piepildījās - bik iespiest pedāli grīdā manai sapņu mašīnītei. Mans dzeltenais gulbītis!!!! :)
Liene, volga un savvaļas aprikozesUn te pati filmēšana. Man bija jātēlo mīlnieku pāris ar vienu makanu Gruzīnu. :) Stāsts - mēs nākam no ballītes mājās viegli iedzēruši, smejamies un jokojamies un tad nozūdam pa trepītēm pagrabiņā... :)) Mums sākumā kaut kā nevedās tās "mīlnieku" lietas un režisors liekas kādas desmit reizes lika attēlot šo epizodi līdz mēs bijām kaut cik naturāli :D Gruzīns bija nepajokam sakautrējies man blakus un visu laiku svīda un sarka :))Pārējās meitenes bija citās epizodēs. Monika piemēram ar "savu" gruzīnu rociņās staigāja pa pļavu, līdz puika pēkšņi viņu saķer un ness uz siena gubu :)) Rasai bija vēl orģinālāk - starp govīm un zem liela aitādas deķa. :)
Šodien Tbilisi Vake parkā būs grupas koncerts un videoklipa prezentācija. Dosimies ievērtēt savu zvaigžņu stundu :))

Monika

2009-07-08T12:28:00.012+04:00

Mums organizācijā ir ieradusies jauna brīvprātīgā no Polijas. Dzīvo man kaimiņdzīvoklī un ir bezgala forša :) Tad nu es esmu uzņēmusies par viņu galveno šeptību un palīdzu ieintegrēties iekš Rustavi un Gruzijas.
Dažas bildes no mūsu Tbilisi apciemojuma.
---------------------------------------------
Fantastiskais mākslinieku parks - pilns ar gleznām un suvenīriem. Bezmaksas mākslas izstāde zem klajas debess. :)Liene un viņas ikdienas hačapuri iegādeSuperīgā vecmāmiņa, kas uz ielas piedāvā padzerties ūdeni, jo ir tik nežēlīgi karsts
Fantastiskās, romantiskās un mazās vecpilsētas ieliņasUn ne tik vecās, bet tikpat mazas un romantiskas :)Ar oriģinālu āra kafejnīcu interjeru
Tas nav logs, vienkārši siena bez nekā un cilvēki čilo :)
Un mums arī pietrūkst Maikla...

ჩემი ლამაზი ბოსტანი (chemi lamazi bostani) *

2009-06-29T16:09:00.004+04:00

Ar tādu mīlestību es pa to rušinos. Mana meditācija un relaksācija. :)
* Mans skaistais dārzs

Trejdeviņi slepens

2009-06-29T15:48:00.005+04:00

Šodien beidzot sapratu kāpēc mūsu skautu mājas pagalmā jau labu laiku dzīvojas melnraibs sunītis. Un nemaz nedomā doties prom un ir ieņēmis mīlīga sargsuņa posteni pie paša durvju sliekšņa. Vienmēr sagaida un pavada, kad kāds ierodas un dodas prom.
Starp koku lapām zaļganām un mūra sienām pelēkām spīd viņas brīnums melnraibs un neredzams :)
Un atkal kārtējais kucēns, kuru es ar savu ņurcīšanu padarīju VISNOTAĻ nelaimīgu :)

Arbūzu sezona atklāta

2009-06-17T17:34:00.007+04:00

Drīz ar tiem varēs bolingu sākt spēlēt! :))
Šobrīd 0,60sant./kg, pēc mēneša būšot ~ 0,09sant./kg! :)) KĀ ĒDĪSIMIES NOST! KĀĀĀ!!!
Un nu dien, savu mūžu neesmu ēdusi TIK garšīgu arbūzu. Garša ir vienkārši neaprakstāma, saldums tāds ka paceļ septītajās debesīs un prieks šeiko pa visu ķermeni no uzņemtā enerģijas daudzuma. :)

Un tā mēs šodien strādājam! :)

Lietus

2009-06-09T12:57:00.006+04:00

Tad kad līst, tad līst kārtīgi. Ar zibeņiem pa pusdebesi visas nakts garumā un dārdieniem, kas pat mirušos pieceltu kājās. Un pēc tam vēl debesis ilgi iekrāso apkārtni pa ceļam no mana darba dzīvībpilnās krāsās. Vilkos vakarā uz mājān pa peļķēm un vieglu lietutiņu un sirds lēkāja no burvības un pēclietus smaržas. Un tā teikt nav upe, bet normāls pēc lietus ceļus. Jo Rustavi zeme nespēj to visu tik ātri uzsūkt sevī.
Un turklāt mums jau ķirši, plūmes ne tikai tirgū pa 1Ls kilogramā jau tirgojas (drīz būs par 30sant.), bet jau māju pagalmi pilni krūmi ar tiem. Un man tā vien gribas savu ļauno , kāro roku pastiept un saspert pilnas saujas ar tiem.

Ķirši, ķirši

2009-06-01T12:49:00.003+04:00

Rūtiņ, šos un vēl citus ķiršus, kas man jau vēderā, es Tev dāvinu dzimšanas dienā!!!! :)
DAUDZ DAUDZ ķiršu, Filip, Tavā dzīves ceļā!! :)
Gruzija bučo un mīļo Berlīni! :)Mūžam Tavs ieskābanais ķirsis - Terenss! :)

Man prasa

2009-05-29T19:26:00.001+04:00

Rati: Liene, ludi ginda (Liene, alu gribi)
Liene: Ratkmaunda, me sul minda ludi (Protams, es vienmēr gribu alu)

2009-05-18T11:22:00.002+04:00

Dažreiz tā notiek. Ja reiz esi ielaidis pasauli sevī, vairs nespēj apstāties.
Un vai vajag.
Un vai nevajag.

Skautu mazdārziņa klubs

2009-05-11T19:59:00.014+04:00

Mana izsalkusī zemes mīlestība nav sveša nevienam, kas mani kaut cik pazīst. :) Tad nu Liene nolēma, ka kārdīgam skautam ir jāprot iekopt dārziņš un audzēt pašam savus tomātus, kāpostus, piparus, redīsus, ķirbjus, sīpolus, pupas, gurķus un kārtīgus Latviešu patisonus. :)
Kopā ar Giorgi tika nolemts nodibināt "Skautu mazdārziņa klubu" un to ierīkot blakus Skautu mājai. Sacīts, darīts. Tika izziņots izsaukums pēc dalībniekiem un klāt jau liktenīgā diena.
Strādājām cītīgi, puikas pamatīgā saules tveicē uzkaplēja un uzraka auglīgo, bet nenormāli smago Rustavi zemi, bet meitenes ravēja un sēja.
-----------
PIRMS DIVĀM NEDĒĻĀM
Dārza iekopšana un pirmie sējas darbi.Puiši bija paši čaklākie. :) Latviešu patisoni :) Gruzīņiem tāds ķirbju paveids bij riktīgs jaunums :)Pats jaunākais palīgs un skautu dārznieks :)Un te jau pats sējas posms.
ŠODIEN
Tomātiņi, pipariņi, kāpostiņiUn mazi redīsiņi

plikums

2009-05-11T12:53:00.006+04:00

Četras blondas latvietes. Puskailas sauļojas. Apkārt ganās gotiņas un aitiņas. Sarkanvīns. Un tramīgi žiguļi braukājas garām. Un tumšas galvas izkārušās pa logu. :) Tā teikt - sauļošās sezona ir atklāta. Un radās tik ģeniāla ideja uzņemt filmu par katras dzīvi Gruzijas kontekstā. Būtu ko parādīt.

Hevsureti

2009-05-05T15:34:00.003+04:00

Biju nedēļas nogalē devusies uz Hevsureti reģionu. Kalnu reģions gandrīz pie pašas Čečenijas un Krievijas robežas. :) Devos tur dienas tripā kopā ar vairāk kā 100 skaļi dziedošiem un dejojošiem jauniešiem. Kalnos jau pavasaris sācies. Pienenītes zied :) Un tāds prieks izrauties laukā no pilsētas.
------------------------------
Zaļais kubiciņš norāda, kur es biju.
Man bija superīga kompānija, kas sastāvēja no Poļiem, Gruzīņiem un Latviešiem. :)Džeki devās mazā izbraucienā :))Es tikmēr krāmēju akmetiņus (kvebi).Un bij daudz daudz fantastiski dziedošu puišu un meiteņu. Te viena fantastiska balss, fantastiska seja :)

Lieldienas

2009-04-29T12:58:00.023+04:00

Kopā ar 15 jauniešiem 6 dienas no 16. - 22.aprīlim dzīvojos Erketi ciematiņā, Guria reģionā. Giorgi (vienam manam skautam) tur ir lauku mājas. Paķēru līdzi arī Ilonu un ballējāmies uz nebēdu. Bet kas ir par daudz, tas par daudz. Sešas dienas un katru dienu vismaz 3 supras - vai manu vai - ar joni jau trešajā dienā gribējās mukt atpakaļ uz Rustavi. :)) Te būs foto reportāža.
-------------
Zaļais kubiciņš norāda Erketi ciematiņa atrašanās vietu.

Tāda bija mūsu mājiņa, kur dzīvojām. Veca koka smārds, vecas mēbeles, viss tik vecs un vecs :)
Es daudz skrēju pakaļ cūciņām, kaziņām un citiem lopiņiem, kas pa ceļa malām dzīvojās savā nodabā. Izdevās paņurcīt arī mazus jēriņus un mazus cālēnus.
Puikas pa vakariem sveču gaismā dziedāja gruzīņu serenādes
Veikalos pārdevēja onkulis kases aparāta vai kalkulātora vietā lietoja vecos labos skaitām rīkus :)
Pabijām arī NABEGHLAVI ražotnē.
Spēlējāmies ar puķītēm pļaviņās.
Iepazinos ar milzumdaudziem un jaukiem cilvēkiem. Gan no mistiska musulmaņu-gruzīņu ciemata netālu no Nabeghlavi rezervāta, gan lokālajiem Guria'niešiem. Sēdot pie galda, ejot pa lauku ceļiem utt. Bet diemzēl visu jau nevar ielikt vienā lapaspusē. :)Šajā reģionā tostus dzer no VISA iespējamā!Un vēl neredzētos veidos!

Tad nu ar tostu par MIERU, PIEDOŠANU un MĪLESTĪBU es vēlos nobeigt šo ierakstu!

Skautu POP zvaigzne 2009

2009-04-16T10:29:00.019+04:00

Jaukā trešdienas vakarā mazo, visu aizmirsto Rustavi pilsētu pāršalca POP zvaigžņu ierašnās čaļas. Bija ieradušās vairāk kā desmit grupas - gan Abba, gan Avrila Lavigne, The Beatle un citas slavenības, lai cīnītos par "SKAUTA pop zvaigznes 2009" titulu.
***
Pasākuma reklāmas plakāts
Diplomi uzvarētājiem un skatītāju simpātijai!
Pirmās vietas ieguvējam ceļojošais POP skauta kauss, kas viņam jānodod nākamā gada uzvarētājam!
Burvīgais pasākuma vadītājs - Dato!
Žūrija sastāvēja no 5 pārstāvjiem. Bet viskompetentākā un pieredzes bagātākā POPielas izvērtētāja viennozīmīgi ir pasākuma organizatore - blondā meitene no Latvijas. ;))
Par žūrijas galveno tika iecelts Gia, Lekso onkulis, kas ir profesionāls un slavens mūziķis Gruzijā un, protams, nepārspējams tostu meistars. :)) Klēpjos mēs turam papīra lapas, uz kurām ir atzīmes no 6 līdz 10. Pēc katras grupas uzstāšanās, katrs žūrijas dalībnieks deva savu novērtējumu un komentāru. :)
Pie mums bija pat ieradušies reportieri ;))
Konkursu atklāja pašmāju mūziķi, kas sirdi smeldzoši dziedāja par kādas meitenes skaistajām acīm :)
Un aizrāva publiku ar atraktīvu dejošanu :)Perfekti aktīvu un lēkājošu priekšnesumu mums sniedza Avrila.Trešās vietas ieguvēji - grupa ABBA! Meitenes arī izcīnīja skatītāju simpātiju. :)Otrās vietas ieguvēji sīvā konkurencē mums bija divi!
Un pirmā vieta tika piešķirta puisim Mišam par perfekti radošu priekšnesumu un smeldzi līdz sirdij, dziedot viņa dziesmu.

Dzimšanas diena

2009-04-10T22:07:00.013+04:00

Mammīte un Ligitiņa šodien nu jau Latvijā, mājās tāds klusums un sirdī tukšums. Un skābeņu zupa ar gandrīz jau izēsta. Patīk ciemiņus uzņemt. Bet nepatīk, kad tie ir devušies prom.
***
Paldies visiem sveicējiem dzimšanas dienā.
Savu 24.gadu sagaidīšanu nekad neaizmirsīšu un kaut ko tādu otreiz nepiedzīvošu. Aizkustinājuma asaras, tosti jau no 12:00 dienā līdz vēlai naktij. Un par to visu parupējās Lekso, jo paziņoja, ka man ne par ko nav jāuztraucas un manas dzimšanas dienas organizēšana ir tikai un vienīgi viņa darīšana. Man 7.aprīlī ir tikai jāpamostas un jāsapucējas un jādodas ciemos, mācīties kā omīte cep hačaparu un pēc tam vakarā restorāns un ballīte kopā ar tuvākajiem. Un tā kā es nepārtraukti rūpējos, lai mani jaukie latviešu ciemiņi piedzīvotu neaizmirstamas dienas Gruzijā un nebija laika domāt ne par ko citu, tad man šāds variants man gāja dikti pie sirds, jo biju līdz nemoļai pārgurusi.

Te būs atskaite :)

Pikniku sezona ir atklāta

2009-03-31T10:16:00.006+04:00

4 paaudzes

2009-03-27T18:12:00.008+04:00

Inešu pamatskolai un pagasta bibliotēkai ir uzdāvināta bilžu grāmata, kurā ievietotas bildes, kas bildētas apmēram 21 gadu atpakaļ līdz mūsdienām. Šajā milzīgajā grāmatā ir ievietota fotogrāfa Jura Krieviņa bilde, kuru viņš fotografēja uz vecvecmāmiņas 100 gadiem. Nosaukums "četras paaudzes".
Briņģu māju verandiņa. Tās divas blondās galviņas uzminiet nu kam pieder. :) 4 paaudzes kopā. Vecvecmāmiņa, vecmāte, vectēvs, mamma, tētis, brālis un brālēns ar māsicu. Un es ar zilo matu pušķi dodu omītei jubilējas puķu pušķi. Dārgums ne bilde. :)

Pasts

2009-03-25T19:50:00.003+04:00

Šodien aizgāju uz pastu nosūtīt pāris dokumentus. Pasta tante atkal sadod veselu čupu ar stilīgām padomju laiku pastkartītēm. Visu padaru, samaksāju, pasaku "didi madloba" (liels paldies) un eju prom. Pēkšņi dzirdu, kāds sparīgi kliedz: "Gogo, gogo, gogoooo!!!" (meitene, meitene, meiteneeee). Es pagriežos un eju skatīt, ko būtu aizmirsusi.
Un tak pasta tante saskatās ar savām citām trim pasta dāmu kolēģēm un prasa: "Tu esi precējusies?"
Es saku: "Neesmu!"
Viņa: "Vai cik jauki! Man te ir mans dēls Tev padomā!" :))
Es: "Nē, nē, paldies. Es par jaunu, lai precētos!"
Viņa: "Cik tad tev gadi?"
Es: "Tūlīt būs 24.gadi"
Tālumā cita pasta tante nokliedzas: "Nu bet īsti laikā!!!" :D
Es: "Nē, nē, tiešām nē. Un man jau ir puisis"
Galvenā runātāja paliek ar nereāli bēdīgu ģīmi un tik nopūšas: "nu tad jau neko!"
:D
Nu tad beidzot arī man kāds paprasīja kaut ko tādu, savādāk es biju tikai no citiem par tādiem izprecināšanas gadījumiem dzirdējusi!! :D Ir gan tie gruzīņi jautra tauta :D Džeki joprojām zog noskatītās meitenes, bet tantes meklē dēliem vai radu zēniem sievas ļoti tiešā komunikācijas veidā! Un tas viss tiešām tiek pasniegts neiedomājami nopietnā veidā :))

Gudauri

2009-03-25T12:59:00.024+04:00

Piektajā dienā nolēmu visam pielikt punktu. Un devos uz divām dienām pie meitenēm uz Gudauri - ieelpot svaigu gaisu un izvēdināt plaušas. :) Un zinies vai nezinies - bet tiku izdziedināta. Saulīte, kalni, dēlis un sniegs. :) Kas var būt labāks par to? Ja nu vienīgi alus pēc tam :))

Te mēs dzīvojām. Divistabu dzīvoklītis = 100 dolāri par nakti
Un olas tur vārījām šādi :)Pie slēpju nomas saulītē draiskojās 9 maziņi kucēni :)) kā es viņus ņurcīju. :))Pārāk laimīgs gan viņš neizskatās :)) un man ar vēl nepārāk veselīga seja pēc 4 dienu pampuma :)
Tad vēl netiekot līdz kalnam, mums notika nelaime ar riepu - viņa tā teikt uzvārījās uz ceļa :))Kas tika meistarīgi nomainīta ar mūsu meistares Ingas veiklajām rokām :)Un Agates acīgo acu skatienu :)
A es tikmēr mērīju ceļa malā esošā sniega vaļņa augstumu - kādi 3 metri sanāk
Tālāk sniegs, sniegs, kalni, kalni. Lai jūsu acīm, to skatoties, ir prieks :)

slimība (turpinājums)

2009-03-21T10:56:00.001+04:00

Šodien iesākam ceturto dienu, kad neizejam no mājas. Un meitenes šodien aizlaida uz Gudauri snovot. BĻĀVIENS!!! Bet man temperatūra kā nekrītas, tā nekrītas.

slimība

2009-03-19T13:51:00.002+04:00

Jau otro dienu sēžu mājās ar temperatūru. Lekso piegādā kivi kilogramus, paiku un zāles, bet es tikmēr ar galvu kā spainis.
6dien ir plānots uz trim dienām doties slēpot uz Gudauri. Tagad sāku bažīties, vai līdz tam laikam tikšu uz strīpas, jo šodien vēl ir slikti, rīt būs mazāk slikti, bet vai 6dien būs jau LABI, nezinu...
Tāpēc es ar apņēmību nekurnot sēdu gultā, dzeru tējas un strādāju. Un prieks, ka jau kādu nedēļu laikapstākļi nav nekādi jaukie - apmācies, līņā un stiprs vējš. Tad mana sirds mazāk lūst un gulta tik traki netiek sākta nīst. :)
Vakar, kad Lekso atnāca mani apraudzīt, viņš mani nosauca par kucēnu :)) jo kad es slimoju, tik ļoti gribas mammu, ka metos viņa azotē, saritinājos kamoliņā, galva viņam klēpī, manas rokas starp manām kājām un prasījos pēc paauklēšanas :)) Palīdzēja, uzreiz jutos par dažiem grādiem veselāka. ;))

Puķes

2009-03-17T21:34:00.005+04:00

Šodien lieli darbi padarīti:
1. Ir noķerta temperatūra - tā ir ka slapjiem matiem no saunas braucu uz mājām
2. Liku Lekso no skapja augšas nocelt "mazo" skapīti nost, lai būtu man jauns pusgaldiņš, kur novietot savus elegantos puķupodus, kam šķīvītī apkārt apbērti no Melnās jūras lasītie gliemežvāciņi. BEIDZOT man ir zaļumaugi istabā. Mans puķkopja sindroms nav nekur mazinājies. :)
Liene, kad viņai ir temperatūra - pleķaina, piesārtusi un uzblīdusi seja. Noteikti var pretendēt uz titulu "Miss gripa GRUZIJA 2009". Atvainojamies par sagādātajām ziņkārības apmierināšanas problēmām, bet ētisku apsvērumu dēļ bilde tiek cenzūrēēta.
Tālāk PAR PATĪKAMO.
Tāds bija mans skapis pirms šodienas kopā ar manas ierastās VEĻAS dienas izskatu Gruzijā Tagad tas izskatās šādi. Varat meklēt atšķirību. :)Un te puķu podiņi - skaistum, kur tu rodies!!! Kaut tikai tie nelaimīgie laksti ieaugtu, kādas trīs nedēļas nopūdēju viņus burciņā, taisoties tos iestādīt.

Loesje - Rustavi

2009-03-16T12:44:00.020+04:00

Tiem, kas nezin angļu valodu, lai runā bildes. ;) Bet īsumā - dažas radošas lietiņas Valentīndienā, kad ciemos bija atbraucis mans armēņu draugs Vahagn - vispasaules siržu terorists. :)
-------------------------------------?_*&________>:)_____________----------

It has been a while since I have made my first Latvian steps into doing my volunteer service in Georgia. My duties include meeting local Loesje people and helping them to spread the posters in Rustavi. With the help of Berlin office, I obtained contacts of some Georgian activists and I quickly got in touch with them. I was so happy to organise Loesje workshops together with them. We found it amusing to create new ideas, cooperate and just spend good time with people who have common „heart thing”. Even more, from the first day of my being in Rustavi, I have been dreaming to wake up one morning and see my Rustavi city full with Loesje posters. Later I found out that I was not the only one with wishes to cause the Loesje posters’ explosion in Rustavi.

Then I met Levan. As I know, right now he is the only active Loesje person here. At the beginning things were rolling very slow, as all things do in Georgia. Levan seemed tired of being alone in attrackting attention of people and inviting some more people to join him in Loejse actions. But all his efforts seemed to be in vain.

Then one day we made to each other unexpected last moment call for Loesje text writing workshop. And in Rustavi city on Saint Valentine’s day we, the four Loesje lovers with different nationalities – me,Latvian girl, Levan,Georgian boy, and two of my friends – Vahagn from Armenia and Tierri from Belgium gathered for a workshop.

Saint Valentine’s day in Georgia was sunny and warm, sky was so blue, streets full with wedding’s cars who were making big noise and at every street’s corner old woman was selling spring flowers and roses. People were bright and happy. And we decided that the world was too round to sit silent in the corner and that this day was perfect for coming together and restarting Loesje movement in Georgia.

We talked a lot how to spread Loesje ideas and how to make people to love this wonderful girl. Together we created many new Armenian-Georgian cooperation ideas and decided to organise Loesje text writing workshop, but in night to make poster explosion at Rustavi streets.

We drove to the highest point in Rustavi, the top of the mountain, from where we could see all the city down to your legs and where we were entertained (not disturbed ) many times by new couples who were coming there to make wedding’ pictures. Later some more Georgian friends joined us and we made there so nice picnic with Loesje text writing workshop and beer drinking. The day was full with laughing, sun’s touches and very very big dose of positivism. We spent great day in love with Georgia and Loesje world.

After the picnic in Loesje style we came back to my flat where we made posters, printed them out and made glue using flour and water because we could not buy it in Georgian shops, they were all closed before we finished posters. Then we went at the streets and the glue we prepared did a perfect job in sticking Loesje posters veryyy hard on the walls.

At the next day i woke up so happy and couldn’t wait the moment when i woud go out and see our yesterday’s job on a day light. Some posters was already taken away, but the biggest part still was enjoying their STAR hours on Rustavi streets’ walls.

After this day and night action we decided not to stop on front of done things, our heads now are full with fresh ideas, we will try to find some more new Loesje activists here and make bigger team.

We are promising - soon you will hear again about Loesje’ steps on Georgian land.

-------------------------------------:))------- =)

Devāmies piknikā uz pagalam skaistu vietu, kur visa Rustavi pie kājām. Un debesis tik zilas, tik zilassss.

Tad kad kalna galā sāk pagalam traki vējot, Loesje tekstu rakstīšanas workšops turpinās Gruzīņu stilā :))

Kad teksti sarakstīti, turpinam tos apstrādāt Loesje štābiņā - manā dzīvoklī.

Tad Vahagn mani mazlietiņ apčēpāja :)

Mūs pabaroja :)

Un tad bij pienācis laiks doties izdaiļot Rustavi ielas ar melnbaltajiem Loesje plakātiem. :)

Un nākamajā dienā Rustavi pamodās šāda :)

Bye bye Latvia 2

2009-03-10T12:13:00.008+04:00

Sen gaidītā fotoreportāža no atvadu ballītes lidostā, pēc kuras es lidmašīnā iekāpu visnotaļ JAUTRĀ stāvoklī!!! :))
Tā tad - vislabākie, gruzīņu šņabītis GNOMI, mammas ceptie pīrādziņi, mazās graņonkas un apsardze, kas aizdomīgi bieži gar mums pastaigājās. :)
Aivaronkuls ar bija iemaldījies :)
Kopbilde :)

8.marts

2009-03-09T12:48:00.004+04:00

Atdoshanaas 8.Martam Gruzijaa ir paarciesta gods godam :)
Triis rozju kareivji (Rustavi neesot tulpju, taa man tika paskaidrots) staav uz gala, dabuujusji karsta uudens shoku. Pamatiigs bardaks maajaas un smaids liidz ausiim.
Shodien izejot laukaa no maajas mani ienjeema atkal taads pavasaris - peec lietus gaiss smags no koku dedzinaasjanas smaarda (tie te pavasarii tiek apcirpti kaa aitas), aitu ganaampulks, kas aizsjkerso celju un 2/3 no taa ir mazi, smuki, vienaa laikaa dzimusji jeerinji, mandeles zied un cerinji pumpuros. Beerni uz asfalta saziimeejusi ar kriitinjiem kvadraatus un lec klasiites. Un man ir atsaakusies MANIAKAALA veelme pirkt auskarus un krelles no ielu tirgotaajiem.

Ek.. :)

tetri pepela nurc gaprindeb*

2009-03-05T14:33:00.003+04:00

Vakar ieraudziju pirmo taurentinu - baltu jo baltu. Buus gaisha vasara :)

* baltais taureni, nelido prom!

Princese Zeltite :)

2009-03-01T00:30:00.003+04:00

Inešu pamatskola

2009-02-19T19:21:00.012+04:00

Viņiem šonedēļ tur projektu nedēļa. Tiku uzaicināta pastāstīt par projektu iespējām ārzemēs un par manu dzīvi Gruzijā. Kratīju viņiem nopietni ar pirktu un teicu - mācaties angļu un krievu valodu, tad ik rītu varēsiet atrast pasauli uz sava durvju sliekšņa. :)

Un tāds prieks, ka ir manā vecajā skolā bērni, kam ieinteresēja šīs te lietas, un savācu pilnu galvu ar idejām priekš Rustavi Interešu centra. Ir tomēr tie skolotāji malači. Un lai viņiem ilgi strādājas, bērni novērtē viņu darbu un skoliņu tik drīz neaizslēdz.

Es ar mammuci - ar vissfeināko skolotāju un skaļākās balss īpašnieci ;)Bērni zīmē puķītes pavasara ziedu izstādei. :)Inešu pils un Inešu pamastkolas bērnu taisīti maketi
Ko tik tajā skoliņā nevar kreatīvu uziet :) Piemēram, vēl nepabeigtas lellītes bez sejas :)
Vienkārši sirdi plosošu cāli. :))
Sniega vīru salipinātu no papīra bumbiņām
Apgleznotus puķu podus
Kolāžas (atdarinot konkrētas vietu Inešos, šeit - pieturu) no visādiem dabiskiem materiāliem
Pat izveidots atpūtas (draudzības) stūrītis ar lieliem spilveniem, kaut kaut kas tāds būtu bijis manā laikā, tālajos 90tajos. :)Vienvārdsakot - MALAČI. Ineši rullē :)

Hallo Latvija 1

2009-02-18T19:10:00.000+04:00

Esmu mājās un būšu Latvijā līdz 1.martam. :) Sēdu lielās sniega kupenās un pieeju tai lietai nu jau ar dienvidnieku āāā un uhhhh. :) Pirmo reizi šoziem gan kājas nosala, gan pirksti atsala. Bet plītiņu tik lieliski iekurināt un savu resno Murku (kas tā uzbarota, ka varētu pilnīgi nokaut priekš trekna sašļika) aiz punča pakasīt. Un mamma ar tēti ,mani ieraugot Briņģos, gribēja nomušīt un abiem piemetās pat lielā asara. :) Tik jauki būt mājās. Tikai te 3 dienas, bet vakar jau nebija kur enerģiju likt-lēkāju pa istabu kā tāds zaķītis, tad vecāku gulta ir man batuts. Dzīve ir skaista, ir tik jauki mosties pat 7ņos no rīta, tik liela iedvesma un koncentrēšanās spējas priekš gruzīņu valodas. Un vispār - aktivēties, aktivēties. Un tāds darba spars. :) Un ja vēl kas nezina, tad es te esmu ieradusies ar Gruzijas saules stariem azotē un glābšu jūs no domām par krīzi. Smaids izglābs Latviju. :))
Un drīz es plānoju doties Rīdziņā, lai satiktu JŪS, mani lieliskie. Gaidat ziņas. :)
Mani jaukie sagaidītāji un gardais Latvijas alutiņš. :)P.S.1 Šogad esmu nolēmusi Popielā uzzvarēt, tā ka sargaties!

P.S.2 Madža, atdod puķes!!! Tava mašīna tās pievāca.

Ceļojums uz Batumi un Turcijas pierobežu

2009-02-06T16:07:00.001+04:00

Kad latviešiem beidzas uzturēšanās atļauja Gruzijā, tad atkal nākas pakot mugureni un doties uz kādu kaimiņvalsti. Es vēl Gruzijā varu uzturēties bez problēmām, bet nu Agatei, Oskaram un Ingai vajadzība sāka spiest.
Tika nolemts viņiem piemesties klāt un izvēdināt galvu. Tika dabūta mašīna, vārdā VELOSIPĒDS, pēc šī ceļojuma gan tas tika pārdēvēts par kalnu riteni monton bike - tādi neceļi ar to izbraukāti, lai varētu saplūkt mandarīnus, citronus un pavērotu tādus dabasskatus, kur acis pilnīgā mierā iztek.
Braucot laukā no Tbilsi iekļuvām īstā sniegputenī, bet Batumi mūs sagaidīja ar putnu dziesmām, alpu vijolītēm un pavasara smaržām, saulīti un augļu pārpilnību kokos, ceļa malās un strautos. Iedomājieties, viņiem mandarīnu tik daudz un sakarā ar ekonomisko situāciju, pieprasījuma mazināšanos un valdības nostāju - viņiem tos nav kur likt -vienkārši izgāž aiz šķūna zālītē pūdēt, vai arī paši ieripo kalna strautiņos, pārvēršot tos orandžā krāsā. Pasakiet, kā lai smeldze neiemetas sirdī. Ja man Briņģos augtu citronkoki, granātāboli, mandarīni, kivi utt, es gan tā nedarītu. :) Kaut vai par brīvu dalītu. :)
Un JŪRA!!!! Jums būtu jāredz letiņu sajūsmu, ieraugot jūru, dzirdot viļņu šļakatas un pilnu zemi ar milzīgiem gliemežvākiem. :) Un tāda smeldze uznāca pēc vasaras, iearugot pludmales bungalo un melnās smiltis. Jau iztālē atkal dzirdu Bulgāru Primorsko nakšu hauss mūzikas ritmus, kur starmešu gaismas iespīd dziļi melnajā jurā. Un kokteiļi rokās un jūras smarža matos. :)
Mūsu vecāki veikalos padomju laikos tādus par milzu naudu pirka. :)
Izgrūstījušies robežas punktā ar gruzīņu un turku masām, Turcijas pusē uztaisījuši pāris bildes un sapirkuši vietējos Turku saldumus, devāmies atpakaļ uz Batumi, kur palikām pa nakti pie draugiem - Maiko ar ģimeni.
Pārēdušies vīģu ievārījumu, kas ir TIK fantastisks, omulīgās plītiņas siltumā ieritinājāmies vieglā nogurumā, sarunās un guļammaisos. Un Agai vienkārši nepatīk fotogrāfēties. Tā grumba pierē nav dabiska. :)
Batumi ielejas pilnas ar ziedošām alpu vijolītēm, gaiļbiksītēm, mežrozēm un citronu, mandarīnu koku pārbagātību. Kur vien acis skatās, tur koku zari ar tiem pilni. PARADĪZE!
Mēs nolēmām uzdoties vienā kalnu virsotē, kur tiek būvēta baznīca. Un no kuras varētu pavērties fantastisks skats uz visu Batumi. Ar mūsu hondas "velosipēdu" tikām līdz pusceļam, tālāk ceļš nebija izbraucams. Noplēst ar akmeņiem mašīnai visu apakšu. kaut kā negribējās, tāpēc tālāk devāmies ar kājām. Pa ceļa apbrīnojot pavasari, mandarīnus un puķītes. Un tak iepazināmies ar kādas gruzīņu mājas saimnieku, kas mūs sacienāja ar vīnu un hačapuri. No kura sapirkām mandarīnu, apelsīnu un citronu pilnus maisus, Oskars pat izraka citronkoku, lai to iestādītu puķu podā. Gruzīns pat uzrāpās lielā lauru lapu kokā un saplūca pilnu klēpi ar tām. Un pati baznīca tiek celta uz veciem militāriem bunkuriem - kara laikā virs tiem atradās maza baznīciņa, kur kareivji bija lūgušies.
Strādnieki. Batumi ir fantastiska vieta - vienā pusē sniegoti kalni, otrā pusē jūra un pa visd mandarīni. :))
Meitenes ar Batumi dīvaino augu - konfekšu koks.
Ar viesmīlīgo gruzīņu saimnieci. Hačapuri kā tikko no plīts izvilkts laukā. :)
A saimnieks tikmēr plūc mums lauru lapas :) Gruzija ir slavena ne tikai ar to, ka tur ir sastopamas gandrīz visas klimata joslas, bet arī ar to, ka katram reģionam ir savs hačapuri veids. Batumi var lepoties ar Adžaras hačapuri - izskatās kā laiviņa, pildīta ar sieru un biezpienu un ar jēlu olu un sviesta kluci pa virsu. Nu apēst tādu knapi var, vismaz es. Un tad ar kunģis pilns uz visu atlikušo dienu. :)
Batumi ir arī palmu paradīze. Saules, palmu ietekmē ļaujamies meditācijai. ;)
Kukurūzu vālītes žāvējas verandās.
Un mandarīnu kaudzes, visu aizmirstas, pūst dārzos.
Bambusi un ainavas - it kā būtu nokļuvuši Indonēzijā.
Jūra, jūra, jūra!!!
Ceļa posms uz Batumi sadalīts tematiski ar dažnedažādiem tirgotājiem. Sākot ar mandarīnu spaiņiem, māla traukiem, koka grebumiem, līdz nošautu pīļu, zivju tirgotavu posmiem.
'Un vispār, es ceru, jūs tak man nenoticējāt, ka bijām Batumi! Jo mēs tak bijām JAPĀNĀ!!!

Minoritāšu koncerts Tbilisi

2009-02-02T17:00:00.008+04:00

Mēs bijām vienkārši burvīgi. Lai arī 3 stundas dirnējām aizkulisē, mazie bija vispār jau pārguruši, tomēr smaids lauzās uz āru, kad nāca mūsu kārta uzstāties. Un pēc tam bij tik jauki dzirdēt komplimentus, ka ar savu kazdārzā spēlēšanu un pie dzintara jūras meldiņa vilkšanu esam izpelnījušies publikas atzinību kā "Naturālākā" performance. Un tak uzaicināja mūs 8.martā uzstāties minoritāšu festivālā.

Pēc tam biedrībā notikās after-party. Dzērām šampanieti, ēdām siļķi kažokā un baudījām Regīnas kundzes vīra taisīto īpašo brūvējumu - čača un dažādu zālīšu uzlējums. Garšoja vienkārši dievīgi. Un kā runā - veselīgs ar maita, ne tikai rada siltumu. ;)) Nu es mīlu tos Latviešus biedrībā, bet visvairāk mana sirds un cieņa pieder Vijai, kas te ir nodzīvojusi vairāk kā 50 gadus. Sieviete ar iekšām un skaistu un dziļu iekšējo pasauli. Iedomājieties, viņa tak te ir Gruzijā savā vasaras kalnu mājiņas pagalmā sastādījusi veselu dārzu ar no Latvijas vestiem bērziem, ozoliem. :) Un tā Latvijas ilgu sāpe, kas viņā raisa asaras. Ek. Nav grūti būt Latvietim svešatnē. Bet secinājums arī viens, ka nekad mēs to mājas mīlestību spēku nespētu izjust un ilgas piedzīvot, ja nebūtu ierauti svešā zemē dzīvot. Tikai tad tās apciemo pa īstam. Un visvairāk vecumdienās, jo jaunībā vējš ar lielāku vai mazāku intensitāti galvā.
Vija starp tautu tērpos saģērbtajiem Latviešiem.
Es un mazā latviešu-gruzīņu meitenīte. :)Latviešu ģimene Gruzijā :))Daiļavas :)Tiek skatīts nofilmētais uzstāšanās materiāls.

Jantarnoje more, OOOOOooo jantarnoje more

2009-01-25T10:29:00.001+04:00

Esmu sev uztaisījusi baigo darbaholiķes tēlu :)) Bet nav, nav tik traki ar mani, mīļie. Piemēram, tad kad man viss apnīk, varu aiztīties uz Tbilisi jebkurā laikā ieelpot "citu" gaisu jau 5dienā. Kā arī izdarīju. Ierados ar alu, hačapuri un keksiņiem ciemos pie maniem Latviešiem. A šie mani -kā reiz ar dievīgām pusdienām. Un tad uzzināju, ka vakarā Osis sarīkojis EVS burziņu viņu miteklī. Bet pirms tam, ilgi dīcot Agatei, aizvilku viņu un Rasu uz dokumentālo filmu ar pēc tam esošo diskusiju - "Istambul: truth, fear and hope!". Bij interesanti, lai arī ne visu sapratu. Ļoti akadēmiski uzmeistarots un lika aizdomāties, ka pēdējais laiks pastudēt musulmaņu reliģiju, lai labāk saprastu savus kaimiņos esošo tautību cilvēkus. Turklāt no Turku politikas ar neko nejēdzu.

Un tad jau laiks ballītei. Te visi EVS, kas ieradās saliet sev prātu. Apsolījos drīzumā uzņemt viņus Rustavi un aizvest uz faktorijas teritoriju, kas ir lielāka kā visa Rustavi kopā.

6dien toties bija plānots doties uz lielisko Didubes rajonu Tbilisi, kur ir izmeklēta humpalu paradīze. Bet plāni mainījās ujn aizdevos uz Latviešu biedrību. Spēru kājas virs durvju sliekšņa, līdz uzreiz man pretī sajūsmā bez maz vai kliegdama skrien Regīnas kundze un apkampj mani un saka, ka tieši laikā esmu ieradosies. Lai eju laikot tautas tērpu un tūlīt sāksies ansambļa mēģinājums. Es, protams, ne velna nesaprotu, kas notiek. Vēlāk bilde top skaidra - biju kļuvusi ar savu "daiļo" lakstīgalas balsi par oficiālu Latviešu pārstāvi nākampiektdien Tbilsī notiekošajā minoritāšu koncertā. :) Zvaigžņu stunda. :))
Tā mums notika mēģinājums. Plastmasas pudele ar gardo dzirkstošo vīnu no Gori, cepumi un tēja. Es mīlu tos te latviešus. Īsts trakums. Īstas sievietes ar iekšām. :)) Un nav brīnums, ka viņas ir spējušas ne tikai savaldzināt savus gruzīņu vīrus, bet tos arī nolikt pie vietas. :)) Un te nodzivojušas nu jau vairāk kā 40 gadus.

Un te ir skastā dziesma, ko mēs dziedāsim. :) Nu man jau liekas, ka tas ir reāls grāvējs!!! :)

Dancing in the moonlight

2009-01-22T15:52:00.002+04:00

Ja mans pirmais uzrakstītais projekts "Art will save us!" tomēr tiks iesniegts, APSOLOS dejot uz galda. Ja tas tiks ne tikai iesniegts, bet arī apstiprināts un saņems naudiņu, tad APSOLOS dejot zem galda! :))
Trakas dienas līdz 1.februārim!

2009-01-20T15:46:00.000+04:00

Kā man patīk strādāt un stresot!
Un ēst hačapuri. Un vakarā aukstu aliņu, pēc labi nostrādātas dienas.
Un te tāds pavasaris jau. Dievīgi. :)

Prieka strūklaka

2009-01-16T19:30:00.007+04:00

Nu tā Gunta tak ir kā Dieva svētība :) Dzīves gudra sieviete, kas tikai ar dažiem teikumiem, sakārto manu kultūras šoku, pārdomu, nejēdzību pilno prātu. Šodien pamodos. Ļoti jau negribējās, jo prāts tad vēl joprojām samiegojies, bet nolēmu ka tā lieta tomēr jādara. Saliku pēdas kā Čārlijs Čaplins, ieliecu ceļgalus, saliku plaukstas kopā un sākot no vēdera virzīju tās uz augšu un skaļi teicu - PRIEKS IENĀK MANĪ!! Un kad plaukstas bija virs galvas - UN TAD PRIEKS KRĪT VIRS MANIS KĀ STRŪKLAKA!!! Un tā trīs reizes, un tā sasmejos, ka prieks salipa uz manis ka nemaz neliekas. :)) Eju pa ielu un esmu kļuvusi par tiem jaukajiem smaidaušiem, kurus es vienmēr esmu apbrīnojusi. Un smaidu un rādu citiem, kā tās smaidu strūklakas taisīt. Lekso ar sāk smaidīt un pat kā kutināts skaļi smieties. :)) Un daudz darba jau tas neprasa. :)) Smieklu strūklakas forever and ever!!! :))

Bet tā - strādājam. Ar sevi un projektiem. Un priecājamies par dzīvi. :) Turklāt šodien tik ļoti sajutu pavasari. Saulītē tik silti. Un smaidot cilpoju es, debesis tik zilas un dūrainīšos saldējums. :)
Lekso prieka strūklaka - naudas strūklaka :))

Manas trīs Ziemassvētku eglītes

2008-12-27T15:57:00.002+04:00

Kā jau lielākā daļa zina, es Ziemassvētkus nolēmu bojkotēt un pavadīt tos viena. Sacēlu apkārtējos traci un sašutumu ne pa jokam, dažs pat gribēja no Tbilisi doties man pakaļ uz Rustavi, labi ka nevarēja žiguli iedarbināt. Un tad vēl ārprātīgais telefona terors. Pilnīgi gribējās kliegt - LIEKAT TAK MANI MIERĀ!!! Mana nostāja palika nemainīga. Ja nespēju būt mājās, ja nespēju rast svētku sajūtu, tad netaisos Ziemassvētkus grebt laukā ne no kurienes. Pavadīju jauku vakaru pati ar sevi, uztaisīju gardu mielastu pašai sev un rosīju uz čuču muižu - pati sevi. Līdz dažas minūtes pirms pusnakts izdzirdu, ka kāds jestri skrāpējas gar ārdurvīm - divi gruzīņu rūķi paziņo par savu ierašanos gruzīnu Ziemassvētku stilā. Divi rūķi, divi lieli celafāna maisi rokās. Un smaids līdz ausīm: "HO HO HOOO! Tu tiešām domāji, ka mēs neatnāksim? HO HO HOOO!" Un tad tik velk dāvanas laukā. Un gribot negribot man aizkustinājums tik milzīgs, ka pilnīgi gribas raudāt (vai ku brīnums) :) Bet nu jā, sanāca tāds necerēts Ziemassvētku brīnums! :) Un pats galvenais - tiku pie trim Ziemassvētku eglītēm (Sakašvilli tak šogad aizliedza cirst pašrocīgi eglītes):

1. īsta gruzīņu egles zara (Lekso tētis kaut kur darbā pa kluso dabūja);
2. plastmasas kociņš (kas izskatās nedzīvāks par nedzīvu);
3. Āfrikas eglīte - ananass.

Siermaizes

2008-12-21T22:22:00.010+04:00

Šodien atbrauca ciemoties lietuviešu brīvprātīgā vārdā Rasa. Pavadāju viņu pa Rustavi un tad pievienojās Ilona - brīvprātīgā no Polijas, kas dzīvo manā pilsētā. Kā trīs blondi muskatieri čāpojām uz maniem apartamentiem, acu skatienu pavadītas, daži šoferi gandrīz avārijas izraisīja. Vienā blondā galvā te jau ir spēks, bet trījās blondās galvās - tur jau ir KATASTROFA!!!! :) Un atkal piedzīvoju kaunu veikalā ar savām gruzīņu valodas zināšanām. Jau trešo reizi pērkot maizi pie vienas un tās pašas pārdevējas, gruzīniski tai pateicu, bakstot ar pirkstu maizes virzienā - Erti ludi, tu šeidzleba (Vienu alu, lūdzu). Bet vajag teikt - erti puri, tu šeidzleba (vienu maizi, lūdzu). Godīgi sakot, pagalam kaunīga sajūta. Viņa noteikti domā, ka man smadzeņu vietā alus tek. :))

Nu jā, tā tad gastronomiskā ballīte pie manis. Sacepu siermaizes, dzērām groku, ēdām meduskūku un Ilona pagatavoja vienkārši dievīgu karsto alu. Protams, tur vairs nav ne smakas no alus, tik kanēlis vējo gaisā. Bet nu gards maita pēc vella.
Esmu mazlietiņ apslimusi - atkal kakls streiko un mandeles kā kārtīgi valrieksti. Bet vienalga vakar Lekso izdevās mani aizvilkt uz pasēdēšanu kopā ar pārējo brigādi. Un Giga visu laiku prasa Madaras bildi, teicu, ka nedošu, nav viņa nekāds plakāts. Lai paciešas, drīz jau redzēs dzīvajā. Un tad Giga saka - bet es neesmu rotaļlieta! :)) Un Lekso man čukst - Giga nebūs īstais, vajag citu kandidātu sameklēt. Un tad es sāku domāt, vai Madža mani nenogalinās! Jo te jau sāk palikt pārāk karsti manas mutes dēļ. :))) Te jau dažam labam tā ausis par viņu aizrunātas, ka gruzīņu puikas ir jau viņā samīlējušies nemaz pašu neredzot. Šota pat smagi nopūtās - žēl, ka esmu precējies! Un Lekso dabūja kārtīgu dunku, jo visu laiku muļķīgi smaida - viņš ir galvenais līdzvaininieks, jo āzē džekus, bet viņi tak visu ņem pa nopietnam. :)) Vai man dieniņ, ceru, ka viss būs mierīgi.

No kreisās: Ilona (poliete), Rasa (lietuviete).
Mans firmas ēdiens.

groks

2008-12-19T11:29:00.005+04:00

Pamodos, sasmējos pati par sevi, kad paskatījos spogulī un uztaisīju groku - tēju ar Rīgas balzāmu. Mums te sāk aukstums piekniebt, tāpēc laikam Lekso mani visu laiku baro un tīra laukā savu pieliekamo un mammas pannu. Aizvakar atkal atstiepa ievārījumu (nu jau man 7 burciņas ledusskapī, kas to visu apēdīs.. Pag, MADARA ēdīs!), bet vakar atnesa kotletes un kaut kādus poņčikus. Nesaka, bet es jau zinu, grib lai noteikti uzkrāju otro tauku vilni. :) Un nu jā, dēļ aukstuma, pie mājas (tieši zem mana balkona) kaimiņš ir piestiprinājis ģenerātoru vai kaut kādu brrrriesmīgi rūcošu aparātu. Visu nakti rībēja. No salvetēm pat uztaisīju ausu aizbāzņus. Vienalga nepalīdzēja. Tāpēc šobrīd sajūtas pagalam saburzītas. Bet groks stimulē. ;) Ojāā. :)
Vakarā mani uzaicināja doties uz Polijas vēstniecības Ziemassvētku ballīti. Pašpionēsim. :) Un ēdiens un dzērieni ar pa brīvu. Muļķis tik neietu, vai ne? :) Turklāt pirms braukšanas uz Gruziju, es vecos pierakstos atradu manas vidusskolas vēstures skolotājas pareģojumu - Liene vienu dienu strādās diplomātiskājā dienestā. :D Tad nu eju ar mieru un draudzīgi izplestām rokām savam liktenim pretī un pēc tam ar pilnu mutu ar ēdienu skriešu no tā projām. ;) Bet nu jā mīļie, kontakti noder. :) Tā ka būšu burvīga, daudz smaidīšu un vākšu vizītkartes. :) Jo drīz jau darbu vajadzēs meklēt. :)

Lai jums jauka 5diena. :) Un dubultsveiciens maniem strēlniekiem - Harītim un Kārumam - dzimšanas dienā. :)

Atkal ciemiņi

2008-12-18T11:22:00.002+04:00

Karstākie jaunumi!!!
No 2.aprīļa līdz 12.aprīlim pie manis ballēties brauks divas burvīgas meitenes:
mana mamma ar draudzeni Ligitiņu.
Atkal gruzīņu vīriem sirdis jāsargā. Viņas jau nu stabili māk aizrunāt dvēseli!!! :)))
Gaidu ciemos un priecājos! :)

Tie, kas sapņo par mani

2008-12-17T17:27:00.006+04:00

Pēdējā laikā saņemu meilus, ka esmu apciemojusi dažu labu viņa sapnī. Te būs divi šībrīža labākie grāvēji. ------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Aijas sapnis:
"Hei,Ņuksīt! Šitas man Tev jāizstāsta! Šonakt sapņoju par mums abām sapni! Sapņoju abas esam Gruzijā,Tu strādā kaut kādā tirgū! Eju Tev klāt,apkrītu ap kaklu un saku
- "Ei,Ņuksīt,beidzot Tevi satiku!Nu kā Tev iet?"
Tu uzreiz
- "davai ejam" un ved mani uz kaut kadu siena šķūni (nezinu kā tirgū siena šķūnis,bet sapnis taču) ,tin vaļā papīra saišķīti un Tev tur pilns ar zāīti,saki man
- "Redz kas man,uzpīpējam!"
es - "Oi,nu es jau tik vienreiz esmu pīpējusi,man kaut kā bail!" Bet beigās piekrītu ar! Pīpējam pīpējam un tad es Tev
- "Ņuksīt kāpēc Tu nebrauc mājās?Brauc taču atpakaļ uz Latviju!!" a Tu atbildēji
- "Ai,nevaru,tur nevar šitik lēti un daudz dabūt zālīti" :)

Harija sapnis:
"Čau!
Rakstu tādēļ, ka redzēju Tevi šonakt sapnī un visu rītu manī ir tāds tā kā satraukums.
Sapnī mēs ar Līgu bijām devušies pie Tevis ciemos, kopā ar mums bija arī Madža ar Jāni Zariņu un Rūtu vai Pārslu(es vairs neatceros). Tas notika ziemā.
Gruzija bija drūma, tur viss bija pelēks un dubļains. Krūmi bija bez lapām. Tas viss sapnim iedeva tādu drūmu noskaņu.
Mēs ar Līgu bijām ieradušies tikai uz nedēļas nogali, mēs bijām ļoti sabēdājušies, jo ekonomiskās krīzes dēļ mēs nevarējām paņemt normālu atvaļināju. Tāpēc arī ieradāmies 5dienā un prom grasījāmies lidot 7dienā.
Mēs Tev arī atvainojāmies, ka nevarēsim pavasarī vai vasarā ierasties pie Tevis, ka šī būs vienīgā reize, kad mēs Tevi apciemojam.
Tad mēs Tev stāstījām, ka labi vien ir, ka aizbrauci uz gadu prom, jo tagad te traki iet Latvijā...utt Tad Tu stāstīji kā Tev tur iet un sapnis beidzās, ka mēs visi kopīgi spēlējām datorspēles.
AAaaaaa....un mēs vēl kaut ko dikti apspēlējām Tavu vārdu, bet es vairs neatceros kādēļ. Man liekas, ka Tu biji sabēdājusies, ka gruzīni nevar izrunāt „Ņuksis”."
-----------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Un saldajam bilde, ko man šodien atsūtīja Rūtiņa, kurā mēs izskatāmies vienlīdz burvīgi. :)Par visu riktīgi izsmējos. :)) Kas vēl mani sapnī redz? :) Un KO REDZ? :))

Dienas gaišākā doma

2008-12-16T22:27:00.006+04:00

"Mēs reti domājam par to, kas mums pieder, bet vienmēr par to, kā mums trūkst."

Pirmais sniegs

2008-12-15T11:56:00.011+04:00

Šorīt pamodos, pieskrēju pie loga, iespiedzos un skrēju meklēt telefonu, lai zvanītu tētim!!! Manā Rustavi PIRMAIS SNIEGS!!!! :)) Tētis man vienmēr asocēsies ar pirmo sniegu - gluži kā ausīs skan: "Pelīt, skrien pie loga, ārā viss ir balts!" :) Un es nekad viņam ar pirmo reizi neticēju, jo vienmēr bija aizdomas, ka viņš mani vienkārši grib dabūt no gultas laukā. Bet tētis nekad nemeloja. :) Tik tiešām katru gadu aiz loga bija balts. Tieši tā kā viņš teica. :)
Tādi paši dubļi kā Rīgā, vien tantuki moš mazliet kreatīvāki :)Un te pati Mērija Popinsa.

draudzība

2008-12-14T17:38:00.005+04:00

Atkal uznācis raudiens un tik ļoti gribu uz mājām. Jūtos kā pēdējā nūģe te. Es tik ļoti gribētu, lai arī kāds cits (bez šeit esošiem latviešiem) tā pa īstam mani ielaiž savā dzīvē. Es gribu draudzēties.!! Pavisam vienkārši un no visas sirds. D R A U D Z Ē T I E S !!!! Un ir tik nožēlojami šādos brīžos sēdēt gultā, raudāt un vienatnē dzert alu. Jo sirds sāp. Bet es negribu vienatnē to sasodīto alu dzert. Gribu dalīties. Un draudzēties. Un negribu būt viena. Un varu pat bez alus iztikt. Gribu īstumu.
Tik ļoti pietrūkst manu īsto draugu Latvijā, manas ģimenes un māju. Agate mani mierina - gruzīņiem tas kā likums, ka 7dienas velta ģimenei un tuvākajiem. Un man no tā paliek vieglāk? :) Tieši vēl vairāk uzsit bimbu. Jo es ar to visu gribu. :) Kur viss ir pa 100%. Kur nevajag ubagot pēc draudzības, jo tā jau eksistē un viss notiek bez vārdiem. Un appusēji. Viens telefona zvans un tu jau esi ar kādu kopā. Bet mājās vienmēr kāds Tevi gaida. Neatkarīgi no dienas stundas. Un ir tik grūti tāpēc šeit atvērties ik vienam svešiniekam. Un tas ir jādara tikai tāpēc, lai nejustos viens. Dalīt sevi pa labi un kreisi. Jo es nemāku veidot attiecības ar cilvēkiem virspusēji. Vienmēr tramvajs brauc dziļumā. Līdz ar to es visu laiku plēšu savu dvēseli, jo citādāk es nespēju...
Skaitu dienas, kad mans enģelis būs klāt. Vēl tikai 16 dienas. Tad mēs abas draudzēsimies kā trakas!!!
Un prieks, ka vismaz darba spars nav zudis. Bet Rustavi ir vienkārši "AHUJENA BEDRE". Atvainojiet, bet man bij tas jāpasaka. Latvijā atgriezīšos kā cits cilvēks. Un gaidu, kad beigsies ziemas sezona un iestāsies pavasaris. Jūtu, ka tad dzīve varētu beidzot sāksties.

Latviešu biedrība Gruzijā

2008-12-13T21:00:00.008+04:00

Daudzi nemaz nezin, pat ne paši gruzīņi, ka bez armēņu, azarbaidžānu, divām poļu utt. biedrībām Gruzijā, mazā Tbilisi ieliņā atrodas arī Latviešu biedrība, kuru varonīgi vada Latvijas Goda konsule Regīna Jakobidze. Kopā pulcinot latviešus, kas te ieprecējušies un dzīvo. Viņi tad nu paši te bieži nāk un ved arī savus bērnus, kam labi ja vairs 0,25% latviešu asinis rit. Un Inga ar Agati gan pieaugušajiem, gan mazajiem divas reizes nedēļā pasniedz latviešu valodas stundas, jo daudzi jau tik tālu integrējušies, ka valodu vairs nezin. Bet motivācija būt tuvāk sentēviem gan nav zudusi. Un tas tiešām priecē. :)

Pirmo reizi uz biedrību aizdevos līdzi savām meitenēm, bet šodien tur jau ierados kopā ar saviem dziedošajiem skautiem un devu viņiem iespēju iepazīties ar Gruzijā dzīvojošiem latviešiem - ka mūsu te ir pietiekoši daudz, kā arī pastāstīt par mums - kas mēs esam un ko daram Rustavi. Pēc tam puiši sniedza vienkārši fantastisku gruzīņu folka dziesmu paraugpusstundu. Nekas nav mainījies. Vienmēr, kad dzirdu kā gruzīņi dzied četrās balsīs, vienkārši skudriņas skrien pār kauliem. :)
Un tagad mēs gaidam ciemos Latviešu biedrību kopā ar maziem puslatviešgruzīņiem , saģērbtiem latviešu tautastērpos un matiņiem bizītēs, lai tie maniem skautiem parādītu kādu skaistu danci un redzētu pašu acīm, ko mēs daram mūsu skautu mājā un kā dzīvojam Rustavi. :)
Regīna vadā manējos pa visām biedrības telpām un stāsta izcelsmes vēsturi un par latviešiem Gruzijā.
Prezentējam sevi.Mums ar Lali aplausi par kaut ko. :)Kopbilde.

Suliko

2008-12-12T12:54:00.004+04:00

Sakhvarlis saplavs vedzebdi /I was looking for my sweetheart's grave/
Ver vnahe dakargulikho. /And longing was tearing my heart./
Gul-amoskvnili vtirodi- /Without love my heart felt heavy, I cried to the night-/
"Sada har čemo suliko?" /"Where are you, my Suliko? "/

Ekalši vardi ševnišne, /Alone among the thorns of the bush/
Oblad rom amosulikho. /A lone rose was blooming/
Mivuhmatkbile čitunas: /My heart was beating hard, I had to ask it:/
"Šen hom ara har suliko?" /"Where have you hidden Suliko?"/

Šeiprthiala mgosanma, /The Nightingale lifted his head high/
Khvavils niskarti šeaho. /And sang a loud clear song to the stars/
Čaikvnes čaičiktčika, /His eyes held a gleam, and he cocked his head/
Titkos tkva diah-diaho. /As if to tell me "Yes, yes, I know Suliko!"/
--------------------------------------------------

Gruzīņu vārds suliko (სულიკო) nozīmē "dvēsele". Kā arī tā ir mīlestības dzeja, kas tika uzrakstīta 1895.gadā un autors ir Akaki Tsereteli. Vēlāk Padomju laikos dzeja tika pārvērsta dziesmā, kas ļoti bieži skanēja pa radio, jo bija Staļina mīļākā dziesma. Bet tai pat laikā tā tik ļoti iemantoja cilvēku mīlestību, ka joprojām tā tiek dziedāta ik vienā pasēdēšanā un ir dziesma nr.1.
Esmu tikusi līdz otrā pantiņa iezubrīšanai. Līdz Jaungadam jāpaspēj tikt galā ar visu dziesmu. Tā tad tagad Madžai ir uzdevums, lai mazinātu stresu pirms ceļojuma - Ziemassvētku pantiņa vietā iemācīties šo dziesmu, jo kopā ar mani un Lekso Tu dziedāsi viņu Jaungada ballītē PIE MIKROFONA! :) Viss ir jau izlemts, strīdēties nedrīkst. Tu esi iekļauta jau programmā. :)

man atkal ir labi

2008-12-08T23:47:00.003+04:00

Ja es atkal kādu laiku nerakstu, tas nozīmē, ka man atkal iet labi. :)

Gribu pateikt Jums lielu paldies par atbalstu un sentēvu padomiem, kas tiešām darbojas. Taču man laikam hormoni plosās, tāpēc īsti nevar saprast un prognozēt, kad atkal uznāks. :) Bet šobrīd baudam. Aktivizējam.
5dien līdz agram rītam noballēju Tbilisi pie Latviešiem. Ar Agu esam atradušas perfektu krodziņu ar perfektu bārmeni vārdā Ivans. Jāsēž pie letes, jo tur kuļājas visa dzīve, skan perfekta dzīvā mūzika, alus garšo dievīgi un pats galvenais, ĶIPLOKU GRAUZDIŅI ēdienkartē. Tāda svētlaime. Mēs ar slavām šim krodziņam gandrīz nocēlām jumtu. :)
Iepazinos ar vēl vienu latvieti, kas jau pāris gadus sēž Gruzijas parlamentā un kā pats saka - neko nedaru. :)) Vai nav laba dzīve tiem politiķiem?
Un tad jau 6dien čubinu uz mājām - Oskars ar parlamentārieti un vēl diviem gruzīņu mužikiem devās copēt un paķēra mani uz Rustavi, caur braucot. Atvados, izkāpju no autiņa ārā, un te dzirdu kāds sauc -Liene, Liene!!! Pagriežos un paskatos - Džeims kā dzīvs un pārējie manējie. Izrādās, nevienam īsti nepateicis, kad ieradīsies no Armēnijas ciemos, uzkūlās kā īsta vētra. :) Tad nu atkal uz restorānu prom un tosti, tosti. :)
7dien Lekso sabīdīja priekš manis randiņu un aiz prieka lēkāja, jo vislaik no sirds cenšas, lai es te spētu iedzīvoties. :) Devos, lai iepazītos ar jauno brīvprātīgo no Polijas, kas dzīvo manā pilsētā. Blonda, dikti smaidīga meitene, kas alu dzer ātrāk par mani un kas ir normāls enerģijas vampīrs. Bet varbūt man vienkārši bija paģira. :)) Bet es došu viņai otru iespēju ;) un 4dien iešu ciemos pie viņas uz viņas organizāciju. Viņa jauniešiem rādīs poļu filmu par nāves soda izpildi un pēc tam diskusija. Varētu būt interesanti.MAN TĀ PILSĒTA JĀIEKUSTINA!!!! :)

motivācija

2008-12-05T11:00:00.005+04:00

Nu bij viss kārtībā. Bērns strādāja, ģenerēja, radīja. Enerģija rūca. Un tad atkal uzkūlās mājas ilgu slimība un vientulības sajūta. Nu kāpēc Rustavi negrib ar mani draudzēties, bet tikai Tbilisi? Brīžiem es tā nogurstu no šīs pilsētas. Liekas, ka esmu cietumā iespundēta. Bet padoties tad negribas. Gribas izcīnīt savu vietu šitajā depresīvajā putekļu pilsētā.
Eh. Bet nu jā. Šobrīd neko citu kā bimbāt, dzert un gulēt man negribās. Laikam tā tāda ikmēneša radošā nervu darbnīca. Aiz sienas atkal kāds spēlē klavieres.
Vakar nolēmu iet gulēt ātrāk. Lai no rīta celtos agri un sāktu strādāt. Bet pirms tam pamocīju sevi ar gruzīņu vispopulārāko dziesmas "Suliko" iemācīšanos no galvas. Trīs pantiņi, man pietika ar pirmā iezubrīšanu, lai saprastu, ka gruzīņu valodu nekad nesapratīšu. Tā valoda ir NEIESPĒJAMA!!!
Aizgāju gulēt bez motivācijas, pamodos bez motivācijas.
Esmu darbā savā privātajā ofisā - sēdu gultā, Jaceks rokā (visuzticamākais draugs) :) un rakstu projektu, kam šodien vairs neredzu jēgu. :) Kā man šitās garastāvokļa svārstības ir līdz kaklam. Es jūku prātā?

Madariņ, brauc ātrāk pie manis!

Team

2008-12-04T19:05:00.008+04:00

Džeims
Liene
ŠotaLekso
TeonaRatiNino
DatoKOMANDA

Armēnija

2008-12-02T13:06:00.037+04:00

Labdien, mani mīļie draudziņi Latvijā. :)

Ņuksis bija devies nedēļas nogalē uz tuvajām ārzemēm kopā ar savu gruzīņu ģimeni - 8 cilvēki, divas mašīnas. Iemesli tam dažādi:
1. Man beidzas Gruzijā uzturēšanās atļauja (Gruzijā vari uzturēties bez vīzas līdz 3 mēnešiem, pēc tam, ja gribi uzturēties ilgāk, ir jākārto nenormālā birokrātija papīru ziņā, lai dabūtu vīzu un tā kā man diemžēl nav tūkstoties bankā, nekas cits neatliek, kā doties laukā no Gruzijas un pēc tam atgriezties no jauna tajā, lai uzturēšanās dienas sāktu skaitīt no jauna)
2. Neviens no skautiem, ieskaitot mani nebija bijis Armēnijā. Par šito gan es biju pārsteigta. Tas ir aptuveni tā, ka es nekad nebūtu biju Igaunijā, piemēram. Bet nu armēņi ar gruzīņiem tā mīļ ķīvēties un viņiem tik ļoti patīk vienam otru vilkt uz zoba... Ka gruzīņi nemaz nav dikti motivēti tur doties. :)
Tā tad trips tika izplānots dikti spontāni. Līdz pat 5dienas rītam nezināju 100% vai braucam. Tad zvana Lekso - krāmē mantas, pēc 2h dodamies ceļā. Viens divi un varam dziedāt - Armenia, we are caming!!! No Rustavi Erevāna ir kādu 300km attālumā. Līdz ar to džeki domāja - kas tur ko braukt. Izbrauksim ap 16:00 un jau 19:00 būsim klāt. Kā tad :)) Lai arī līdz robežai Gruzijas teritorijā nokļūstam bez problēmām, bet ceļu kartes priekš Armēnijas nevienam tad nav. A visi uzrakstiņu armēņu alfabētā. :)) Bet kaut kā noveicās un turpceļš izgāja bez lielas maldīšanās. Taču tik un tā Erevānā ieradāmies kādos 02:00 naktī, jo neviens nebija iedomājies, kāds bardaks varētu būt uz robežas. :) Kaut kas bija nobrucis ar kompūteriem, līdz ar to mašīnas tika laistas cauri ļoti lēnām. Dirnam, dirnam, tad vispār vairs nelaiž nevienu. Līdz ierodas kaut kādi VIP cilvēki un muitnieki kā bikses piekakājuši sāk skraidīt haosā apkārt. Un tā kā mēs rindā bijām nokļuvuši pirmie, fiksi izšmaucām cauri, izmantojot apjukuma situāciju. Jo džeki paceļ visus šļatbaunus augšā un izliekas, ka strādā. :))
Esam šķērsojuši Gruzijas pusi, tagad kārta Lienei doties kārtot Armēnijas vīzu. (maksā 50 dollāri vienreizējai iebraukšanai). Visiem muitniekiem, protams, patīk mani blondie mati un zilās acis un puikas tik smaida un smaida. Tieku sūtīta no vienas vietas uz otru. Dato man līdzi. Muitnieki viņam prasa: "Tu jau kontroli izgāji?", Dato: "Jā, izgāju!". Muitnieks: "Tad ko Tu te dari? Fiksi šķērso Armēnijas muitas zonu". Es uzreiz lepni pasaku: "On moj kjelo hranjitelj!" Muitnieks paskatās uz manis un tikai divdomīgi nosmīn: "Nu jā, tev tāds tiešām nenāktu par skādi!" :)
Tā izskatās Armēnijas vīza iekš manas pases
Tā tad nokļūstam Erevānā. Mūs savāc Džeims, bijušais peace corps volunteer no Amerikas. Kas pirms diviem gadiem dzīvoja Rustavi, tad pabeidza savu projektu un pārvācās uz Armēniju strādāt biznesa sfērā. Superīgākais amerikāns, kāds man ir zināms. :)) Tā tad apmetāmies uz divām naktīm viņa divistabu apartamentos kā īsti skauti. - guļammaisos un uz grīdas. :) Iedzeram welcome armēņu alu, izguļamies un ar 6dienas rītu sākam baudīt tūrismu. :)
Vispār pilsēta kapitāla. Es biju burtiski šokēta, jo nebiju gaidījusi, ka Erevāna ir tik ļoti eiropeiska pilsēta. Nevar pat salīdzināt ar Tbilisi. Ielas sakoptas, ceļas debeskrāpji.(augsta korpucija) :) Visām mājām izmantoti sarkani ķieģeļi (vietējais minerālu resurss), līdz ar to bloku mājas neizskatās tik depresīvas kā Gruzijā. 99% armēņu totāli melniem matiem un tumšu ādas krāsu. Armēnietes ieģērbtas līdz ausīm meikapā, augstpapēžu zābakos un zeltā. Vīri izskatās kā mafiozo - melnās drēbēs un ar saulesbrillēm uz deguna pat apmākušā dienā. :)
Erevānas "korupcijas" iela. Pavisam svaigi uzcelta. Politiķi nopirka zemi pašā centrā, sacēla mājas un raušs piķi.
Naktī..
Pa Armēnijas ceļiem 6dienas rītā dodoties tūrisma apgaitā.
Netālu no Erevānas tantes tirgojas pie slavenā klinšu klostera Gegarda ( V - XIII gs.). Klostera ansambli veido liels virszemes dievnams un trīs pazemes baznīcas, izcirstas klinšainos iežos. Tuvumā atrodas simtiem citas mākslīgi un dabīgi veidotas alas. Gegardas – Svētais Šķēps mūsdienās glabājas Ečmiadzinas muzejā, par kura apmeklējumu lasiet tālāk.

Ar armēņu snikeriem. :)Pie klostera var nopirkt balodi un palaist to gaisā. Tas piepildot tobrīd izteikto vēlēšanos. Un atsauc atmiņā stāstu: "Kad balodis atgriezās šķirstā ar olīvkoka lapiņu knābī, Noass zināja, ka plūdi beigušies un drīkst izkāpt."
Pats klosteris. Fantastiska ainava kalnu ielokā. Vēlmu kociņi pilni ar lupatiņām. Bij pat arī viens krūšturis iesiets. :))Tālāk devāmies apskatīt pagānisko (pirmskristiešu) templi Garni (77. g.p.m.ē.), kas ir vienīgā šāda veida būve, kura līdz mūsdienām saglabājusies tuvējā reģionā. Viens no helēnisma kultūras izcilākajiem pieminekļiem Armēnijā. Tas bija veltīts Heliosam – romiešu saules dievam. Templis atrodas pie gleznainas kraujas, piekļuves celiņa gaismas laternām pieliktas tumbiņas, kas atskaņo mūziku kā no Gladiatora soundtrack. Kopā radot vārdos neizskaidrojamu auru. Vienozīmīgi MISTISKA vieta... ar neiztrūkstošo elementu - tirgotājiem...Babuškām..Un pašu templi. Pirms saullrieta un saulrietā.Pēc tūres pa pieminētajām vietām, devāmies atpakaļ uz Erevānu. Lai Džeimsa apartamentos baudītu brendiju ARARAT un pēc tam dotos uz klubu padejot. :) Ararat garšoja ellīgi labi, klubā dejojās vēl ellīgi labāk. :))
Brendijas Ararat. 0,5L pudele maksā 90 dollāri. Labs, dikti labs. :)
Nino, Lekso un Šota ievingrinās pirms došanās dejot uz klubu.
Brāļi samērās ar vēderiem, kurš ir lielāka grūtniece un tad jau varam doties naktsdzīvē. :)
7dien no rīta daudzi mira nost, it īpaši jau Džeims.. :)) Rati (pa labi) neklājās vieglāk.
Pirms došanās atpakaļ uz Gruziju, izmetam apli uz Ečmiadzina - 1700 gadus senās Armēnijas kristietības Vatikānu. Te glabājas daudzas svētās relikvijas, piem. Noasa šķirsta dēlis, Jāņa Kristītāja pīšļi, šķēps, ar kuru pie krusta ievainoja Kristu, daļa no krusta, kurā sita Kristu u.c.
Jaunie ticībnieki.
Diemžēl pats kalns Ararat slēpās miglā un negribēja parādīt savu skaistumu pilnībā.
Atpakaļ ceļā atkal 3h uz robežas un ap agru rītu esam atpakaļ mājās :) Laimīgi un pārguruši. :)

Pirmais ciemiņš - noslēgums

2008-11-24T11:38:00.029+04:00

Tik liels prieks bija, ka Kārums bija ieradies ciemos. :)

Sagaidīšanas ballītei sekoja manas Rustavi izzināšana, Borjomi apmeklēšana kopā ar vēl dažiem brīvprātīgajiem, sarīkojot tur kārtīgu ballīti, apartamentos, kur nav siltināšanas sistēma. :) Un tad jau Tbilisi izzināšana. Man liekas, muskuļi normāli kājām bija uzkačāti - šķiet visos augstākajos skatu postuņos tika uzkāpts, lai redzētu pilsētu no visiem iespējamiem rakursiem. Un pat tagad, kad pagājušas pāris dienas,kopš Kārums jau Latvijā, joprojām nevaru ar sajūsmu paskatīties uz alu un vīnu. :))
un jā, pienākot pēdējam vakaram šeit Gruzijā, es visu laiku iekšēji pārdzīvoju, ka Kārums ir redzējis visu ko, bet nav pabijis pie kārtīga gruzīņu galda - ar desmitiem ēdienu trījos stāvos, ar kārtīgām gruzīņu dziesmām un ģitāras spēli, nerimstošiem tostiem un nežēlīgi labo šī gada vīnoga ražas vīnu. No Tbilisi atbraucām atpakaļ uz Rustavi, jo es 18.novembrim un Kāruma atvadu pasākumam nolēmu sacept karbonādes Inešu gaumē. Gaļa jau laidinājās, bet tad ienesās dvīņi un teica, ģērbaties, laižam uz restorānu. UN TAD SĀKĀS!!! :D Kārums vismaz pēdējā vakarā piedzērās tik labi Gruzijā, ka pat panesās bažas vai viņš tiks ielaists lidmašīnā. Jau viens apsardzes darbinieks deva padomu, ka viņi jau kā gruzīņi saprot ka tā notiek :)) bet nu airbaltic ir strikti noteikumi, tāpēc labāk fiksi aiziej nomazgāt seju, pirms kāp lidmašīnā iekšā. :)) Mums ar Lekso satraukums ne pa jokam. Turklāt vēl tad, ka viņu pirms izlidošanas nevarēja sazvanīt! Bet es jau zinu, Kārums ir pietiekoši stiprs! Kārums tiks uz mājām!!!
Bet par Madžu tagad gan es sāku uztraukties!!!! Vai viņa būs pietiekoši stipra! :D Es vienam gruzīnam teicu, ka viņa viņam toč salauzīs sirdi, kad viņš bija ļoti ieinteresēts, ka ciemos brauc viena šausmīgi jauka un daiļa latvju zeltene. Uz to viņš pateica: "Tas nekas, man ir divas sirdis!" :))
-------------------------------------------------------------------------------------------------
Un tagad maza bilžu reportāža no Kāruma dienām šeit Gruzijas zemē.
-------------------------------------------------------------------------------------------------
Vecie čomi centrālajā laukumā, kur es dzīvoju un kur atrodas Rustavi mērijaAr gruzīņu eklēri! Lielumam IR nozīme! :))
Manas pilsētas - vecās Rustavi skati. Gaiši zilā un rozā ir gruzīņu mīļākā krāsa. Nu kā tad lai nenoķer bērniņus te? Visi stūri pilni ar mīlniekiem, jo mājās, tradīcijas un konservatīvo uzskati , neļauj vest.Es un gruzīņu gotiņa pilsētas parkā. Gans tikmēr uz soliņa piedzēries guļ.Kārums un Agate. BorjomiLokālajā Borjomi kafejnīcā kopā ar 6 poļiem, 2 latviešiem un vienu gruzīņu minoritāti. :) un parciņā. Paldies par bildēm Agai.Borjomi ūdens no šitā krāna ir kā silta čura un garšo briesmīgi!Tbilisi izdibināšana. Gruzīņu saunas vecajā pilsētas centrā.Māte Gruzija fonā - vienā rokā tur zobenu (tas ienaidniekiem), otrā vīna trauku (tas draugiem).
Ar kebabiem. ŅammAr gruzīņu alu. ŅAAAMMMMMMMMGruzīņi vīri strādā.Nakts pastaigas..Tirgū, kurā Kārumam bez maz vai sākās histērija (ko viņi visi no manis grib, tāds haoss utt.), pērkot gruzīņu snikerus - čurčelas.Atvadu ballīte vietējā Rustavi restorānā. Mana gruzīņu ģimene ar manu Kārumu. :)
Lekso un Dato fantastiskais tēvocis Gia un puisis ar divām sirdīm - Giga. :)Un te jau vecie čomi lidostā. Un Kārums dodas mājās!!! Bet Tu jau zini, ka mēs Tevi ļoti ļoti gaidam Kārum atpakaļ! Gruzija raud! Gruzija jau ilgojas!

Pirmais ciemiņš

2008-11-14T08:18:00.010+04:00

Kārums tika sagaidīts šonakt ap 5ciem Tbilisi lidostā ar eklēriem, alu un vīnu Ņukša rokās. :) Un welcome ballīte kā nespēj beigties, tā nespēj :D
Un galvenais ka viņš zin, ka vēsturē paliks vienmēr, jo bija pirmais. Un turklāt tik ātri gruzīņojas. :)) Un man liekas, ka man rupjmaize ir visam atlikušam mūžam, par LAIMAS saldumiem nemaz nerunājot. :) Un Cēsu alus saldmei, kad Gruzījā gruzās :)) Un paldies Kārumam jāsaka arī par manu ziemas pufaiku, ko mistiskā veidā spēja iedabūt mazājā mugursomā, paša līdzņemamām drēbēm nemaz nepaliekot vietai tajā. Tomēr kautrējās to pārmest pār roku. :)) Un jā, viņš man atveda arī trīs ziepju iepakojumus :D Laikam domāja, ka te man tikai tādas kodīgas un normālu ziepju nav. Viņa rūpes par manu higiēnu ir vienkārši aizkustinošas. :D
Ap plkst. 05:00. Tbilisi lidosta
Ap plkst. 07:00. Kārums ar manu Jaceku. Labākie draugi. :))Ap plkst. 09:00.
Dejas pie kurtizāņu ugunskura, lecot sudmaliņas.

Ap plkst. 14:00
Ap plkst. 15:00
Brokastis pirmajā gruzīņu restorānā. Viesmīle aizmirsa mums atnest frī kartupeļus. KAZBEGI alus garšo dievīgi. Apmeklējot toleti, man podā iekrita cimds un es tam uzčurāju virsū. :)) Karoč, diena izdevusies. :D

Ciemiņi

2008-11-10T13:46:00.001+04:00

Turpinam atjaunot info. Nākamais ciemiņš pie manis ierodas 30.decembrī un kopā ballējam līdz 12.janvārim.
MADŽA BRAUC PADARĪT TRAKUS GRUZĪŅU VĪRIEŠUS!!! :)))
Es tā priecājos un tā dejoju. :))

Oficiāls paziņojums

2008-11-08T10:54:00.003+04:00

Vakar nopirku avio biļetes.
16.februārī ielidoju Latvijā un 4.martā atpakaļ, lai turpinātu lāpīt pasauli.

Jauno skautu nometne Borjomi

2008-11-03T13:46:00.010+04:00

Nedēļas nogalē atkal devos uz Borjomi. Šoreiz lai divas dienas kārtīgā nometnē padzīvotos kopā ar 120 jaunajiem skautiem. Pie mātes dabas krūts un apkārt rudens zelta skarta klinšu ieleja kā no pasakas izkāpusi.
Pirmajā dienā vairāk gan bija ēšana un sildīšanās pie ugunskura kopā ar vecākajiem skauta līderiem, jo mēs tā pavēlāk pievienojāmies pārējiem. Lekso bija jāsavāc Dato no vienas konfereneces Tbilisi, attiecīgi tad nebraucām kopā ar pārējiem ar autobusiem, bet ar viņa opel-džipu.
Dienas tad viņiem karstas, tā ka vari mesties maiciņās, bet nu naktis.. :) Aukstums nakts laikā nokāpa lejā līdz -5. Pirms došanās pie miera tika organizēta nakts spēle mežā. Visi paņem lukturīšus, sadalās divās komandās - katras komandas dalībniekam pie rokas pielīmēta savas krāsas lapiņa, kas ir identifikācijas zīme. Katra komanda izvieto mežā kaut kur savu bāzi. Katra komanda savā starpā sadalās divās grupās - vieni kas sargā bāzi, otri kas iet uzbrukumā un meklē konkurentu bāzi, lai to var iznīcināt. Nogalināt otras komandas dalībniekus var noraujot tās dalībniekam no rokas lapiņu. Reāli kautiņi. :)
Nu es, protams, ar iekš spēles, lai arī ne velna nezinu kur atrodos (ierados 1h pirms tumsas), skriešana nakts laikā pa svešu gruzīņu mežu, kas pilns ar lieliem, maziem slēptiem akmeņiem un gan jau ar kādu dzīvnieku ar, lai arī visi saka ka lači un vilki ir ap 20km tālāk (ellē ratā, KAS IR 20km???) :)) Bet nu ja visi piedalās, tad visi. Protams, Liene piekrīt būt meklētājs, bet meklētāji pārvietojas lielā grupā un man jātiek viņiem līdzi. Bet jaunie skauti ir veiklas kā antilopes. Cilpo un joņo. Kaukāzas vēja suņi. :) Bet man jau tie gadi zinies, un tā fiziskā forma.. Tad nu kopā ar Lekso (kas ar vairs nav no svaiga koka tēsts) kā tāds pensionāru pāris izstrādājām savu taktiku. Slēpties un ķert tikai tos pretiniekus, kas ir mūsu komandas biedru atklāti un bēg tieši mums virsū.. Un tad, kad pretinieku bāze bija atklāta, tad gājām uzbrukumā. Un tā kā pretinieku komandā bija Lekso dvīņu brālis Dato, tad pretinieki (noslēpušies aiz akmeņiem un vēl kādos tur bunkuros) viņu noturēja par savējo un Lekso tik čukst: "rauj nost cik vien vari!!!", jo pats jau bija nogalināts, attiecīgi tikai es varēju uzdarboties. :)) Un, protams, Liene rauj un Liene vienā brīdī totāli nomaucās zemē veicot pamatīgi elegantu (bez savainojumiem) vēdera sļūcienu, un pēc tam tik tumsā dzirdu no Lekso izmisīgus saucienus: "Tev toč ar seju viss kārtībā?" :)) Protams, man vajag pa jokam pateikt: "Nē, visa vienās asinīs!!!" :D Bet nu vienu pretinieku nogalināju, pārsteidzot ar viltīgu taktiku! :))
Nakts. Tika nolemts gulēt mašīnā, jo būs siltāk. Sabačojos kā īsta čukča - kārtu kārtas. A vienalga ap kādiem 5:00 pamostos no nenormāla aukstuma un jei bogu - celšos augšā un ar kājām iešu atpakaļ uz Rustavi. Bet kur tad aiziesi - kājas tad nejūti. Turklāt tā ir skautu nometne, bet skauti alkoholu nelieto. Un visi šo noteikumu bez ierunām arī ievēroja. Tā ka varat uzskatīt, ka tā bija mana mūža trakākā nakts. Pat trakāka par to vienu agrā pavasara ģeorallija rītu, kad viena pamodos pussabrukušā, ar ūdeni piepildītā teltī, bet arā snieg. Bet man vismaz bija anestēzijas līdzeklis joprojām iekš ķermeņa un pēc tam uzreiz arī rokās. :)
Nākamā rītā kopā ar Giorgi un Uču kā parādes vaditāji devāmies izstaidzināt pārgājienā jaunos skautus. Borjomi rezervāts ir vienkārši pasaka rudenī. Uzrāpāmies arī vienā mazā klintī, kuras galā atrodas pussabrukusi pils. Fantastika. Fantastika. Fantastikaaaa :)
...
Ok, rakstu šo ierakstu ar pātraukumiem jau kādu trešo stundu. Un atkal ir uzkāpusi temperatūra. Tāpēc tagad ielieku tikai bildes ievērtēšanai. Pietiks muldēt. Jāpaīd.
Lai jums jauki skatās! Un lai Jums tik pat saulaini zeltainas dienas Latvijā.
Gruzīņu čukča Lekso

Tā izskatījās nometneVirtuves zona Dato, Lekso dvīņu brālisPuikas mani ķer, bet nevaaaar noķert! Galvenie pārgājienā. :) No kreisās: Giorgi, Liene, Uča Te Uča paķer mani un iepozē, bet 5cm aiz muguras sākas stāva aiza lejup. Labi, ka ir ozoliņa zariņš pie kā pieķerties.Virtuves bosi. No kreisās: Vaho, Dato un TeonaNu vai nav skaisti? ;) Dvēsele dzied.

tā gan

2008-10-31T23:30:00.004+04:00

Sajutos vainīga. Pēdējās nedēļas laikā būšu daudziem palielinājusi diez gan pamatīgi telefona rēķinus, bet tai pat laikā ir tik patīkami dzirdēt jūsu balsis, ka varbūt uztaisīt normu - viens ieraksts nedēļā. Un tad jūs man biežāk dotu iespēju, dzirdēt jūsu balstiņas ;) Joks, protams.

Tā tad, ķeramies vērsim pie ragiem klāt. Kas sadarīts pa šito laiku?
Esmu paslimojusi pāris dienas ar temperatūru, sāpošu kaklu un joprojām šnaucsalvetes ir manas labākās draudzenes. Esmu bijusi pie friziera, ar tulku pie sāniem. Pa 8lariem (2,4Ls) apšņikāja mani pa glauno, ka nemaz neilgojos pēc savas Latvijas frizieres. Viss jauki, proporcionāli un kā nākas. Un kā saka, izskatos kā īstai gruzinkai pienākas. Njikakih integracij probljemi kjiper njebudut! :)Esmu arī uztaisījusi vienu kārtīgu raudamvakaru, kad ārā tiek doti dzīvnieciski smilksti un litrāža asaru. Tak jūs tak zinat kā tas notiek. :) Notika paštīrīšanās, jo par daudz bija sakrājušās ilgas pēc mājām un mīļajiem cilvēkiem Latvijā. Tā visa rezultātā gandrīz saraudināju dažu labu gruzīnu, jo mana nogurusī seja un acis un atklātība, ka labi, ka tobrīd bija internets pazudis, citādāk būtu nopirkusi biļeti vienā virzienā, darīja savu. Un nākamā dienā un visās citās pārējajās, kas tai sekoja, ļāvos sevi dziedināt gan ar sasildīšanos krodziņos gipsy king un ča-čas ritmos, gan iegrimstot radošos darbos un humpalu bodēs (1kg tikai pa 3Lari, kur vēl kas tāds redzēts? Bet toties kādi atradumi!). :)

Mana favorītā hipij kleita

megobari (draugs)

2008-10-22T19:38:00.009+04:00

Aizvadot vairāk kā mēnesi Gruzīņu zemē, es varu teikt, ka esmu satikusi 3 cilvēkus, kurus es varu saukt par DRAUGIEM - Lekso jūs jau pazīstat, gruzīņu valodas skolotāja Ia (mums ir izveidojušās pagalam jaukas "2 paaudžu draudzeņu attiecības", kādas man ir ar manu mammu un tāpēc esmu viņai ļoti pieķērusies, jo viņa palīdz kompensēt ilgas pēc manas vistuvākās un visvisvismīļākās draudzenes Latvijā...un bieži vien mēs aizpļāpājamies un dzeram kafiju vairāk nekā studējam pašu valodu:) ) un vienkārši burvīga meitene vārdā NINO. Un šodien būs stāsts par viņu. :)Kāpēc man patīk Nino? Un kāpēc viņa patiks arī jums. :)
1. Viņai garšo alus;
2. Viņa ir burvīga savā skatījumā uz pasauli, savā izpratnē uz starpkultūras atšķirībām un nenosoda cilvēkus viņu nepareizajā domāšanā;
3. Viņa drīz dosies savā EVS piedzīvojumā uz Itāliju, līdz ar to mums ir daudz kā kopīga. Es varu viņai sniegt gan savu jau esošo EVS pieredzes minimumu, stāstus no mana un Elīnītes kopīgā tripa gar Adrijas jūras piekrasti, gan atbalstu un sapratni. Bet Nino toties palīdz man saskatīt dzīvi Gruzijā ar vienkāršas gruzīņu meitenes acīm. :)
4. Viņa ir ļoti, ļoti labestīga un atvērta cilvēkiem un pasaulei.
5. Viņai patīk daba un viss ap to saistīts.
6. Mūzika un kultūra tuva sirdij un sarunai.
7. Ar Nino ir tik viegli runāt un runāt par visu un laiks vienkārši pazūd laika telpā.
8. Ir emocionāla kā es un visbiežāk lietotais vārds ir - mamma mia! (tad es uz reiz piebalsoju - kotletes rija! :)) )
9. Viņai garšo alus. Daudz alus. :)Kārum, viņa ir brīva, bet Tu varētu dabūt haindžali mugurā no viņas ģimenes :)) Nu īsāk sakot, Tu viņu noteikti satiksi. ;)

Rustavi pilsētas parks

2008-10-18T18:33:00.016+04:00

Vakar pirms gulēt iešanas nolēmu, ka sestdienas rītu veltīšu savas pilsētas labāk iepazīšanai. Un pirmā lieta, ko nolēmu izdarīt, ir došanās uz pilsētas parku, kas ir noslēpts pilsētas nomalē (bet ar kājām kādas 15min) un ļāva sevī iemīlēties momentāli.

Parks ir vienkārši fantastisks. Tur netrūkst gan dīvainas pļavas kas ir kaut kas pielīdzināms mūsu Pedvālei, gan fantastisks ezeriņš, kam vienā pusē rudens sāk iekrāsot koku lapas, otrā tukšnešu kalni un tad vēl galā vecas pils drupas. Un pats parks ir milzīgs un īsti padomniecisks. Vienā vietā pat kādreiz ir ZOO bijis, bet tagad tā vietā stav piegānīti tukši krātiņi.
Kāpēc cilvēki negrib šo vietu mīlēt un dot tai kādreizējo elpu, kas bija padomju laikos? Velns viņ zin... Tas gan iesvēla dusmas. Jo tā ir līdz šim redzētā vienīgā vieta, ar ko Rustavi var lepoties. Un labiekārtošanas darbu nebūtu daudz jāveic, tikai kā jāsakārto apkārtne, jāsalasa atkritumi un jāizvieto vēl kāds benķītis, kur dibenu piesliet. Un laimei vairs neko vairāk nevajag.

Vecie Zoo karkasi...
Gruzīņu PedvāleEzers, kalni un rudens.. Perfekta vieta piknikam :)
Meiteņu un puiku pārģērbtuves :)Romantiku ķērāju vieta :)Krāsas, arhitektūra...No gaiši zila līdz...

Rozā. Un sāp, zinot, ka šīs ēkas ir pamestas. Un ne viens vairs tās neizmantot kultūras vajadzībām.Un tad es tā klejojot pa parku iepazinos ar vienu lāga gruzīņu mednieku. :) Kas uz manu jautājumu, vai te var tā brīvi šaudīties, atbildēja, ka viņš jau toč varot. Viņam ir mersedess un tā. Un velk laukā savu mobīlo un rāda sava autiņa bildi. Un varbūt pie tā paša es varot iedot sava mobīlā numuru. Ak, nevarot, nu tad jau neko. Tad dod man fotogrāfēties ar bisi un aicina rīt ierasties te uz pikniku. Un viņš sadabūs daudz alus, jo strādā alus rūpnīcā. Bet ja es alu negribot, tad atnesīšot kaut vai tēju. :)) A vīrs uz gadiem 60, bet nu runāt māk. :))

Tādus jaukus putniņus viņš te nošāva vakariņām.Un te es ar bisi. :))

Kārums

2008-10-16T13:51:00.001+04:00

Šodiena iesākās ar pagalam priecīgu ziņu - KĀRUMS BRAUC CIEMOS no 13.-19.novembrim. :) Jāsāk pucēt balles kurpes un jāorganizē ballītes. :)

Kurš būs nākamais? ;)

draudziņi

2008-10-13T21:36:00.001+04:00

Beidzat tenkot un labāk, lūdzu, atjaunojiet man statistikas abonomentu draudziņos. :) Būšu dikti pateicīga. :P

Gruzija-Kipra futbola spēle

2008-10-12T14:15:00.008+04:00

Vakar kopā ar saviem skautiem braucām uz Tbilisi, lai noskatītos Gruzijas - Kipras izlašu pārbaudes spēli.
Bildē daļa no kompānijas: es, Lekso, Šota un Teona. Šo bildi ieliku tāpēc, lai visi var redzēt manas silikona (aukstumpumpas) piedzītās lūpas. SOOOO hot!!!! :))Nu jāāā, TAS BIJA KAUT KAS! :)) Iedomājieties - pilnas tribīnes ar gruzīņiem, kas lec kājās, lamājas trīsvārdīgiem vārdiem (labi,ka es neko nesapratu), svilpj tā, ka bungādiņas pāraus uz pusēm, ķer ar rokām pie galvas un stadions rīb. Otro reizi šajā valstī man palika bail no viņu mentalitātes. :) Manas sajūtas, it kā es būtu nonākusi cirka izrādē un baudīju vairāk cilvēku emocijas, nekā futbola spēli. Jo es jau no futbola neko nesaprotu. :) Man patīk būt kā vienam no lielā skatītāju pūļa un uzsūkt viņu emocijas. Un tās es vakar dabūju pa pilnam. :) Bet es biju saitaisījusies, ne tikai uzsūkt tās emocijas, bet arī iečilot, dzerot aliņu. Bet viņiem tāds tur netirgojas - drošības apsvērumu dēļ. Bildē jau var redzēt, ka apkārt futbola laukumam stāv drosībnieki, bet tribīņu pirmajās rindās sēd nenosakāms daudzums armijnieku un menti aizsargkaskās. A skatītāji tik grauž sēmuškas. Kur vien skaties, katram celefāna kulīte klēpī un mutes tik kust.
Publika tātad bija super :) bet vilni taisīt viņi gan nemāk. Ik pa mirklim kāds otrā galā uzsāka, bet sanāca vairāk pēc tāda maza saputota vilnīša, ne kārtīgas bangas. :)
Sēmušku grauzēji.
Un atkal jāēd eklēri plaukstas garumā un platumā, aha. Sasodīts!

2008-10-10T16:50:00.000+04:00

Bļin, atkal aukstumpumpa. Šoreiz jau divas. Tā gruzija mani piebeigs!

Gori

2008-10-10T14:01:00.015+04:00

Esmu dzīvs. Pavisam dzīvs.
Kas jauns? Jauna ir daudz. Ceļojums uz Bordžomi visu laiku pārcēlās gruzīņu svārstīgās dabas dēļ, bet nu tomēr uz nedēļas beigām kauli tika izkustināti un tika pabūts Gori un tās apkaimē.
Jā, Gori ir tā pilsēta, kas tika visvairāk bombīta, bet tagad tur iebraucot, nav ne miņas no kara sekām, mājas atjaunotas, cilvēki dzīvojas savā ierastajā ritmā. Bēgļu telts pilsētiņu neapskatījām, bet viņiem pa ceļam no Tbilisi uz Gori līdz ziemas sākumam ceļas jauns ciemats, kur katra ģimene varēs dabūt sev māju un dārziņu, ko iekopt.
Gori pabiju biedra Staļina muzejā. Liela ēka, ar lielu ekspozīciju pa n-tajām zālēm. Muzeja pagalmā pat joprojām ir saglabājusies Staļina bērnības dienu māja, kur šamējais mitinājās. Kā arī privātais čuk-čuk bāņa vagons.
Šeit 21.decembrī 1879.gadā piedzima Staļins un nodzīvoja šeit visu savu bērnību līdz 1883.gadam. Staļina mājai apkārt ir uzbūvēta aizsargmāja, lai to pasargātu no bojāšanās.Staļina bērnības dienu gulta :) Ir uzņemta vajadzīgā enerģija ;))Tālāk devāmies uz netālu esošo Uplistsikhe alu pilsētu. Pa ceļam nācās paganīt gotiņas uz ceļa. Kam viss pie kājas. Jo gruzijā kas ir ceļu dievs? GOVS, protams! Tās ir visur. Mū mūūūūUn te nu pati Uplistsikhe, savā skaistumā satriec. Tur gan bieži nācās no manis dzirdēt ĀĀĀĀĀĀāā, jo pilns ar ķirzakām. Bet tā - kārtējo reizi rada apbrīnu, ko tik cilvēki nav paveikuši. Kādreiz tur bija cilvēku mājas izkaltas alās, tagad kalna galā atrodas vien baznīca un tukšās alas ar nokvēpušiem griestiem sniedz liecības, ka kādreiz te ir bijusi civilizācija.Viens bezgala jauki smaidošs personāžs :)Kurš palīdzēja rast līdzību dabā ar savu gruzīņu degunu :)Un tad pie pamales sāka sarasties negaisa mākoņi. Svelmi sāk nomainīt vēja brāzmas...
Steigšanās lejup, lai mašīnā sacenstos ar vētru...Bet gruzīņu negaisa mākoņi jau nav ar mazo pirktiņu ņemami. Satiksme paralizējas, jo no gaisa kādas 20 min sāk krist šāda izmēra krusas graudi. Kas kapā, kapā un kapā. Sajūtas tādā mirklī sēdot mašīnā ir fantastiski sireālistiskas. Tāda sajūta, ka jumts tiks sacaurumots un priekšējais mašīnas stikls sasists. A tu tur neko nevari padarīt. :) Bet tas jau esot vēl tāds nieka izmērs. Šad tad krusas graudi esot dūres lielumā :)
Normāli cietas ledus bumbiņas :)

Paradīzes dārzs

2008-10-06T11:41:00.012+04:00

Svētdien bija apsolīts palīdzēt pie pirmās vīnogu ražas Lekso onkulim Gia, kas dzīvo te pat Rustavi kopā ar brāļu bebia (vecmāmiņu). Vīnogu lasīšanas komandā piebiedrojās arī Agate un Veronika. Tad nu rāvām vaļā un lai bildes runā manā vietā :)
Es, vīnogas un šķēres.
Meitenes tik krāmē un Lekso tik spēj nest.
Šitā Gia maļ vīnogas - sulu tecina citā traukā, bet čidas krīt lielā mucā. Un visu dienu nebeidza teikt, ka šīs nu ir arī mūsu mājas, jo tie, kas palīdz pie pirmās ražas ir bez maz vai ģimenes locekļi. Arī uz jaunā vīna degustāciju mums jāierodas. Un latviešus Gia mīl. Nepārtraukti pieminēja to superīgo kompāniju ar Zandu priekšgalā, kas pie viņa viesojās jūnijā. ;)Un te jau ballīte pēc labi padarīta darba. Babuška bija saklājusi karalisku galdu, netrūka pat manu eklēru :) Gia vilka laukā ģitāru un starp tostiem atskanēja sirdi plosošās gruzīņu dziesmas. Vislabākie tosti ir tie, kas nāk laukā spontāni. Tā kā jau divas dienas man bija uznācis tāds pagalam bēdīgs garastāvoklis un tieši tobrīd es biju aptvērusi tam iemeslu, tad nu ļāvos jūtām un uzsaucu tostu visiem tiem mīļajiem, kuri atrodas Latvijā un pēc kuriem es esmu līdz sirds dziļumiem sailgojusies. Pietrūkst pieskārienu, pietrūkst apskāvienu, pietrūkst mammas flaneļa naktskrekla. Brauciet ātrāk ciemos, jo man dzerot vīnu gandrīz parāva uz asarām! Gruzijā ģimenes un draudzības saites ir tik stipras, viņi tik ļoti mīl viens otru, tik ļoti rūpējas par viens otru un tu to redzi augu dienu, ka nu atplēš vaļā tās emocijas arī tev bez ilgas domāšanas. Un jā...paradīzes dārzs. Ne tikai vīnogas var plūkt saujām, bet tā pat arī granātāboli, hurmas, bumbieri, vīģes te pat ar roku aizsniedzami un pilni koki ar tiem un plūc cik gribi nost. :)

6dienas ir manas mīļākās dienas

2008-10-04T11:49:00.002+04:00

Nekas nav mainījies. Joprojām patīk gulēt līdz nevar vairs pagulēt. :) Un gultu pārvērst par brokastu galdu līdz pat dziļai pēcpusdienai. Un staipīties, un tīstīties palagos un i nedomāt aktivizēties. :)
Bet gruzīņi to sauc nevis par slinkošanu, bet par "morning rest". Un mana vainas apziņa smaida. :)

Me var Liene, me var Latvieli :)

2008-10-02T22:21:00.013+04:00

Šonedēļa ir paskrējusi ātri. Man visu nedēļu notika iebraukšanas apmācības, plus vēl pēdējā brīdī ar lielu stresu un krenččiem tika pabeigts bēgļu projekts sadarbībā ar MYSTYLe art vadoni Rū.
Mums atkal ir atgriezusies saule. Šodien pēc pusdienām, kad atkal vēderā tika norauta bolinga bumba, ar Lekso sēdējām Skautu mājā uz trepītēm un veicām norunu, ka turpmāk es kafejnīcā pasūtīšu, ko ēst. Jo tas vairs nav izturams. Katru reizi pārēdies, jo galds tiek nokrauts trījos stāvos ar pārtiku, pēc tam uznāk nenormāls nogurums un esi nekam nelietojams. Turklāt man sirds lūzt, ka tik daudz ēdiena paliek pāri uz galda, kad tai pat laikā te ir tik daudzi bēgļi, kuriem ēšana aprobežojas tikai ar dzīvības uzturēšanai nepieciešamās pārtikas uzņemšanu. Un vispār, Āfrikā bērni mirst no bada! Un vispār - MANI NOBAROS!!! Es visu laiku cīnos, lai man neliek ēst. Kad jau esi pieštaukājies līdz ūkai un knapi dvess, man vēl prasa, vai es vēlos kūku. Es saku - kūku negribu (jo gruzīņi domā, ka eiropā ir tā pieņemts, ka vajag kārtīgu desertu bonusā un vēl jo vairāk, kad esi izpļurkstējies, cik ļoti garšo eklēri :) ). Man kūka, protams, vienalga tiek atnesta (nekad nesakiet, ka esat kautrīga, jo tas pēc tam vēršas 100% pret jums, jo viņi domā, ka tu vnk kautrējies pateikt, ka tu to nolādēto kūku gribi!) :) Bet vai tad uz viņiem var dusmoties! :)
Šodien kā viens no ēdieniem tika tiesāts šitas. Iekšā gaļa, sēnītes, pa virsu neticami gards siers. Kopā ar eleganto tomāt rozes dekorāciju tika noteikta diagnoze - atkal totāla pārēšanas. :)Nu jā. Tā mēs sēdējām, mēdījām sauli, kunkstējām no kārtējās pārāk daudz uzņemtās pārtikas, kad nolēmām jūs iepazīstināt, cik spalvainas kājas ir Gruzīņu vīriešiem un kāda ir ādas pigmentu atšķirība ar latviešu porcelānu. :)
Esmu tagad pamatīgi izglītota par jauniešu apmaiņas projektiem, ka rokas vien niez tos uzcept augšā :) Uz Mongoliju gan nesanāks aizbraukt pa lēto, jo viņa nav kaimiņu programmas valsts. Tāpēc pēc pāris gadiem Kazahstānā noīrēšu zirgu un došos ar to uz Mongolijas stepēm. Nekas nav šajā pasaulē neiespējams. Nekas.
Skautu mājā jau bērni tiek izglītoti, bet skolotāju istabas renovācijai naudiņas nesanāca. Tad nu skauti ķērās pie kreatīvas pieejas, visas sienas izlīmējot ar avīzēm. Te vairs palikuši puikas, alus un cigaretes pēc labi padarīta darbiņa.
Reāla atmosfēra :)
Bet pats galvenais - BEIDZOT tieku pie naudas. Šo rītu iesāku ar pamatīgu sajūsmu. Paččakarējos savā kontā atkal ar valūtas maiņām, pārvēršot visu uz latiem. Kā rezultātā viss notiek. Dolāri paši no bankomāta lec laukā ;) Cik viss ir tomēr vienkārši. :)
Un arī valodu apmācības ir sākušās. Nezinu kā es apgūšu viņu alfabēta rakstību, bet sarunvalodas līmenī aizies :)
------------------------------------------------------------------------------------------------
Me var Liene, me var Latvieli, me var ocda sami clis. *
Me Sakartveloši vchovrob Rustavši, Rustavelis kučaze. **
*(es esmu Liene, es esmu Latviete, es esmu 23 gadus veca)
** (Es Gruzijā dzīvoju Rustavi, Rustaveli ielā)
(un izrunā tāpat kā raksta, tas procesu vienozīmīgi atvieglo)

...līdz pat mākoņiem.

2008-09-30T23:24:00.008+04:00

Kaut kā dīvaini tas viss ir.. Bet jo ilgāk te dzīvoju, jo vairāk rodas sajūta, ka kļūstu par labāku cilvēku... Vairāk spēju novērtēt tos cilvēkus, kurus savā aklajā Latvijas dzīves skrējienā nespēju saredzēt. Vieglāk attiekties pret dzīvi. Un vairāk tai atvērties.
Vai nu tas ir ikviena prombūtnes pašsajūts, šejienes cilvēku mūžīgais smaids, atvērtība un sirsnība, vai arī tas viss ir kaut kas dziļāks. Vai arī viss kopā. Grūti spriest. Bet vienu gan jūtu, iekšās dzīvo neizsīkstošs pozitīvisms, neizsīkstoša labestība un neizsīkstoša mīlestība pret tiem, ko esmu atstājusi mājās, manā Latvijā un pret tiem, kas man ir apkārt šejienes ikdienas soļos... Tāpēc atsakos to paturēt tikai pie sevis, bet vēlos dalīties ar jums. Tas viss ir pārāk liels. :)
Un kā reizes, man vienmēr pa rokai tādos brīžos ir mans Gruzijas albūmiņš :) Paldies vēlreiz manam mīļajam un bezgala jaukajam monstriņam vārdā Filips de Rūters :) Un visiem pārējiem maniem mīļajiem, kas palīdzēja tam tapt. Ik katra bilde un tai pavadošais teksts manī vieš smaidu līdz ausīm un "he he he" līdz pat mākoņiem. ;)) Un liek pēc jums visiem bezgala ilgoties.
Tā Valentīnas ballīte tik tiešām bija īpaši jautra, Rūtiņ! :))

slinkums

2008-09-28T11:25:00.010+04:00

Man ir uznācis šausmīgs slinkums kaut ko rakstīt dienasgrāmatā. Varbūt lietus to iespaido. Mums te smidzeklis ne pa jokam. Jau otro dienu. Brr. Tāda spēcīga melanholija uznākusi. Un it īpaši tad, kad saņemu no lv vēstis, ka kādam no tuvākajiem ļoti sāp, bet es nevaru būt klāt un samīļot, tad tādi mazi gruzīņu kiņdžali bezlimitā baksta manu sirdi. Un spilvens tiek boksēts!
Bet vispār, ja tā turpināsies ar tiem lietiem, tad būs problēmas ar vīnogu novākšanu un tās aizies bojā. Jo te tagad ir sākusies to lasīšanas sezona. Vīnogas ir gatavākas par gatavām, bet lietus var izdarīt normālu traģēdiju un visas vīnogas var sapūt. A kur tad tiks ņemts vīns? A vīna tad vairs nebūs! :) Bet jokus pie malas, tā kā te vispār šobrīd ir ļoti slikta ekonomiskā situācija, daudziem gruzīņiem tieši vīnogas ir galvenais iztikas veids.
*************************************************************************************
5dien biju aizdevusies ballēties pie latviešu meitenēm uz Tbilisi. Sākumā aizgājām uz tādu pagalam mīlīgu parku (kā Rīgā Vērmaņparks), tikai tur visapkārt dejojošas strūklakas. Mēs gan ilgi metām pa to cilpas, jo ik vienā alus dārzā, kas tur bija, sēdēja tikai tumšu acu vīriešu grupas. :) Man uznāca baiļu lēkme, būt atkal baltajai cielaviņai starp tumšajiem gruzīņu ērgļiem, bet nu beigās nācās saņemties, jo alu iedzert tad vajag.
Tad nu iekārtojāmies, atlaidāmies krēslos, strūklakas un vējš radījuma mitruma un vēsuma viļņus. Dzērām aliņu un laidām jokus. Līdz pienāk oficiante un uz galda noliek tējas tasītes lieluma šķīvīti ar čipšiem. "Tas no blakus galdiņa" un baksta ar pirkstu tajā virzienā. Un Veronika tikai nosaka: "Es tieši iedomājos, ka būtu labi kaut ko uzgrauzt!" :)) Vai nav mīļi! Latvijā kāds tev varbūt uzsauktu kokteili utt (un, protams, ar pēc tam tālāku mājienu un pat tad tev ir jābūt pavisam talantīgai, lai no latviešu svešpuikas kaut ko tādu sagaidītu, tūristi tādi vairāk ļāvīgi), bet gruzīņu puikas uzsauc čipšīšus un nemaz neskatās mūsu virzienā. Tas tāds kā jauks žests NEiezemietēm. :)
Tad kad saņemam rēķinu, es to kādu pusminūti ilgi gremoju smadzenēs un tad patīkamā pārsteigumā iebļaujos: "Bļin, 70 sant. par diviem!" Tā tad, Tbilisi parka alus dārzā Jūs varat nobaudīt pavisam gardu un LĒTU gruzīņu alu, tikai par 35sant. :)Pēc tam mēs gājām uz "dārgāku" vietu priekš gruzīņiem, bet priekš latviešiem tur atkal būtu ko iesaukties, jo vieta tad kāda -
"Irish pub", kur skan fantastiska dzīvā mūzika sākot no Gipsy King repertuāra līdz īstam rokenrolam un džejam :) Bet tā, ka paķer tevi uz 100% un jumts tiek rauts nost. Publika internacionāla, ir gan gruzīņi, gan ārzemnieki. Alus maksā priekš latviešiem smieklīgi lēti, tikai 1Ls uz o,5L. Kā atskan mūzika, tā visas ejas piepildās ar tancātājiem. Tā ka ir atrasta nežēlīgi jauka vietu, kur vedīšu jūs izplosīties. :)

Vakar man bija aklais randiņš ar "Loesje Georgia" cilvēku Levanu. Tad nu spriedām, diskutējām un spriedām un būtu jauki kaut ko šeit iekustināt. Jo Loesje darbība te ir zero līmenī un cilvēkus ir tik pat grūti iekustināt, kā tas ir pie mums lv. Bet atšķirība vien tāda, ka mēs tad esam tur vairāki, bet viņi te ir tikai divi, no kuriem viens nemaz neatrodas Gruzijā :) Pilnīgi siekala notecēja gar vaigu, iedomājoties, ka kādu dienu mana Rustavi varētu pamosties Loesje A4 balto posteru eksplozijā :)
Pirms mirkļa saņēmu zvanu no Lekso, ka viņš drīz ieradīsies ar dāvanu priekš manis. Man tās gruzīņu dāvanas jau sāk baidīt. Prātā lūdzos, lai tik man atkal neatnes vēl kādas 5cas ievārījuma burciņas. Jo vēl vakar ieprasījās, vai esmu ēdusi arbūzu zapti. :) Bet nē - saņēmu savu personīgo triktrakspēles (Backgammon - angl.versijā) komplektu. Spēlei bija kaut kāds tur vietējais nosaukums, neatminos vairs. Bet doma tāda, ka te visi viņu spēlē. Cik bieži nav nācies iet garām n-tajām pagalmā tupošām onkuļu grupām, kas to ir ielenkuši.
Tāda nu tā spēle izskatās.
Turklāt viņa ir daudzfunkcionāla, jo otrā pusē ir šahs :) turklāt var spēlēt arī knīpas, kas man ļooooti patīk :) Nu vot, tumšos vakaros, kad atkal nebūs elektrības, varēs kustināt smadzenes un plānot stratēģijas.
Iepazinos arī ar savu gruzīņu valodas skolotāju. Mācības man sāksies ar 1dienu. Bet jau tagad ar lepnumu varu teikt, ka esmu mazlietiņ izglītojusies, zinu dažus vārdus kā:
erti ludi - vienu alu
ara - nē
ho (čomiski) vai kī (pieklājīgi) - jā
Madlobt - paldies

Mongolija

2008-09-25T23:51:00.004+04:00

Izdomāju, ka gribu braukt uz Mongoliju! Ko tur? Leģendas par Čingishanu atdzīvināt!
Nekontekstā: aizšaujiet uz šito - http://www.youtube.com/watch?v=9hHTRiZrwio
:)

Gastronomija

2008-09-24T20:47:00.009+04:00

Šodiena kā reizes manī iedzina sen nebijušu vēlmi pēc kaut kā garda. Un, protams, ka es jau neesmu no plānā galdiņa tēsta. Uzgāju kārtīgus eklērus gruzīņu gaumē. :) Vienu apēdu pati, otru atdāvināju. Pēc tam man pateicībā tika atstiepts mājās taisīts īsts gruzīņu ievārījums. Pareizāk - 2 milzīgas ievārījuma burciņas - zemeņu un X ogu un 2 kompoti - plūmju un ērkšķogu. :)) Es biju gatava nogalināt! Un tas dēļ tā, ka es pirms tam nespēju izvēlēties kādu gribu. Teicu, ka man vienalga. Kā rezultātā es tiku pie saldmes teju trijām ziemām. Es tak nespēšu to visu apēst! Brauciet ātrāk ciemos, cepšu jums pankūkas. :)
Bet vispār tā citādāk šodien visu dienu pārvietojos guļot. Nevar pamosties. A ārā atkal nenormāla svelme. Mums te divas dienas elektrības problēmas, a vakar vispār uz 24h tā pazuda (kopā ar ūdeni). Tad nu pie manis ciemos sveču gaismā iepļēgurot alu ieradās Lekso. Aizpļēgurojām līdz kādiem 4:00 no rīta. Saņēmu divus ļoti aizkustinošus tostus - vienu par manu mammu, par to, ka viņa man ir tik superīga un par mūsu īpašo meitas-mātes saikni [Mamm, gruzīņi arī Tevi te jau ļoti mīl] :) un otrs tosts bija miglā tīts - par kādu brašu meiteni, kas ieradās Gruzijā pirms 12 dienām, kļuva par galveno Latvijas vēstnieku šeit un kuras raksturs un mentalitāte ir grūti atšķirama no kaukāziešu. Tad nu iedzersim, lai šai meitenei nekad nebūtu bail no svecēm un ūdens trūkuma, lai viņa braši turētos esot svešzemē, lai nezaudē savu smaidu un optimismu, viss pārējais tad jau nāks pats!
Man laikam bija pārāk daudz alus, jo es nevarēju vairs izturēt neziņu un sāku spiegt - kas ir šī meitene, kas viņa ir!!! :)) "Nu kas gan viņa varētu būt? Tu, protams!"

P.S. Te pienenes, ja kas, zied :)

laiks

2008-09-23T17:50:00.002+04:00

Te laiks pazūd. Te laiks neeksistē. Šodien kādas 2 minūtes intensīvi domāju, lai saprastu, kas šodiena ir par dienu! Par datumu nemaz nerunājot!
Laiks izslīd starp pirkstiem.
Turpinās naudas klišeja - joprojām netieku tai klāt. Atkal apskraidījām visus bankomātus, nevienam Lienes Beķeres VISA karte nepatīk. Un tad pazuda pilsētā atkal elektrība (ūdens un elektrības pazušana uz vairākām h ir normāla lieta). Bet man uzradās smaids. :) JO - ja nav elektrības, bankomāti ir off line režīmā. Ko gruzīņi tādā situācijā dara? Apsargs no bankas laukā uz ielas stiepj lielu ģenerātoru, iešķepselē tā kontaktu klāt bankomātam, uzliek uz ģenerātora savu kāju un iekurbulē to, paraujot to aiz trosītes. :)) Iela piepildās ar trīcinošu motora rūkšanu un welcome - you are again online :)

Princese Zeltīte un gruzīņi

2008-09-22T15:06:00.012+04:00

Ok. Sākšu šodienu ar laikam visaktuālāko jautājumu man, jo savādāk mani vēl ilgi neliksiet mierā. :)
Tā tad - šodien seksuālā audzināšana tūristes acīm, kas te ir nodzīvojusi vairāk ka vienu nedēļu. Un noteikti ne pusi nav sapratusi no tā, kas būtu jāsaprot. Tā ka piedodiet, ja vēlāk mainīšu savus vārdus.

1. Nē, Zuzīt, neesmu ne ar vienu gruzīnu vēl bučojusies. Tāpēc nezinu, vai viņi to dara tāpat kā eiropieši :D Un bērniņu arī neplānoju noraut (atbildot uz Madžas sms, kuru viņai noteikti priekšā diktēja Cukurs) :D
2. Neviens mani negrib izvarot un nevelk ar varu krūmos. Arī es nevienu negribu izvarot un ievilkt krūmos :)) Viņi nav sātanisti un maniaki. Pavisam civilizēti cilvēki. Lai arī kindžalu (nažu) virpināšana rokās, ejot pa ielu, vai arī netīrumu tīrīšana aiz nagiem ar to asmeni ir ierasta lieta redzēt šur tur. Turklāt - tos vari nopirkt vai uz katra stūra. Tā viena no viņu kultūras bagātības daļām.
3. Gruzīņu vīrieši ļoti, ĻOTI ciena sievieti. Un nav tā ka ar skatienu taisās apēst (kā tas ir, piemēram, Itālijā, kur bella bella tiek dzirdēta uz ik soļa). Bet ja arī viņi blenž, nevajag pašai visu laiku blenzt pretī. Tad nepatikšanu nebūs :)
4. Viņiem ir svarīgi, lai sieviete labi justos - vienmēr samaksā par rēķinu un piebaro līdz ūkai :D (tāpēc, pirms piekrīti doties uz kafūzi, domā vai gribi bolinga bumbu noraut kuņģī).
5. Ir īsti kavalieri - atver durvis, vienmēr uzprasa kā jūties utt. Vienreiz man pat piedāvāja paņemt no manis fotoaparātu, ja nu man paliek par grūtu pašai visu laiku fotogrāfēt (un es ar toreiz kā blondīne neiebraucu - pārprasīju, vai viņš vēlas mani noforogrāfēt, proti, lai arī es pati tieku iekš fona. Atbildi uz to saņēmu: "Nē, nē - es varu pafotagrāfēt tavā vietā, ja Tev paliek par grūtu!" UN ES NEMAZ TIK DAUDZ NEFOTOGRĀFĒJU. Arī man tas kā mājiens bija ienācis galvā) :D Vai arī vēl cits gadījums - atved mani no ballītes un man kāpņu telpa tumša. Saku, ka nekas, viss būs kārtība. No tumsas nebaidos :) Bet vai tad gruzīns ies klausīties, fiksi velk laukā savu mobīlo telefonu un tak spīdina to (lai arī jēgas tad nekādas) un tak pavada līdz pašām durvīm, lai tik man kaut kas nenotiktu. :)) Un JĀ, tas viss bez kaut kādiem slēptiem nolūkiem :P Priekš viņiem tas ir pašsaprotami.
6. Tosti parasti pārsvarā ir ap sievietēm - cik ļoti viņas mīl, cik jauki, ka ir sievietes, jo tās rada bērnus, kas turpina dzimtas un gruzīņus šajā pasaulē :) Turklāt, ja viņi dzied, tad dziesmas arī pārsvarā ir par mīlestību. Jo mīlestība ir kaut kas skaists, kaut kas pāri visam, kas dod stimulu dzīvot, kas dzīvi padara gaišu un kas parasti nāk vienreiz mūžā tā pa īstam un kārtīgi (nu vismaz tā domā vairums gruzīņu vīriešu, ko man šobrīd nācies satikt). Bet tas laikam nenozīmē, ka viņas arī nedrīkt tik krāptas. :) Bet laulības institūcija tajā pašā laikā ir kaut kas svēts priekš viņiem. Un ja arī sieva tiek krāpta, tad viņu gudrība slēpjas tajā, ka viņa to zin, bet nekad neparādīs, ka zin. Es savam vecim noteikti būtu degunu salauzusi un visus bērnus, pekeles savākusi. Bet redz - gruzīņu sieviete, pirmkārt, domā tikai par saviem bērniem, kā tie jutīsies, vai tiem netrūks naudas, vai būs labi paēduši, vai emocionāli nebūs traumēti un tikai pēc tam padomās par sevi. Viņas nezin tāda vārda kā egoisms. Turklāt tas tparāda, ka pārsvarā gruzīņu ģimenē galvenais pelnītājs ir vīrietis.
Bildē: dvīņi Lekso (ar ģitāru) un Dato dzied kārtējo saldsērīgo dziesmu par mīlestību. Dvēseli rauj laukā :)
7. Nezinu vai varu jau piekrist tam, ko pirms ierašanās teica armēņu draugs Vahagn, ka 70% kaukāzas vīrieši sievieti uzskata par veļas mašīnu. Nu vismaz no manis sastaptajiem gruzīņiem esmu saņēmusi pavisam citu uzskatu - viņiem patīk, ka sievietei ir savs ES, ka viņa zin, ko grib, ka viņa veido karjeru un mācās. Un ja arī izvēlas būt mājās un audzināt bērnus un rūpēties par saimniecību, tas tas nenozīmē, ka vīrietis sievieti uzreiz sāks cienīt mazāk. Priekštats par jauniešiem, kas tikai brūtējas vai nebrūtējas, bet fakts, ka viņiem nav vēl ģimenes - viņi visu laiku tostos piemin tos jauniešus, kas jau ir paspējuši aprecēties un kuriem ir jau bērni. Viņi nekad neaizmirst tostos to pieminēt. Jo tie, kas ir tikai ceļā, lai tiktu pie tā - precētie viņiem ir bez maz vai kā cieņas un apbrīnas objekti, jo viņiem izdevies sasniegt to, ko citi pat varbūt vēl nav sākuši pat ieplānot.
Bet esmu pa ausu galam dzirdējusi, ka ārpus pilsetām gruzīņi ir vairāk konservatīvāki un mežonīgāki. Patreizējā mana pieredze šeit ir būšana starp demokrātiju, vienlīdzību mīlošiem cilvēkiem, kas neliek man kā blondai eiropietei justies kā ekspozīcijas izbāzenim kādā sensācijas galerijā. Tas priecē. Jo ja es būtu visu laiku uzmācīgas uzmanības centrā, tad es sajuktu prātā.
Turklāt tas viss ir ar manis - sievietes - ausīm un acīm uztvertais. Un tas, ka vīrieši vīriešu kompānijā runā pavisam citu, ir sen zināms fakts. Divas planētas. :) A vai tā ir arī šeit, grūti spriest. Tas "čaļš ar čali" noslēpumā paliks. Bet pieņemu arī ka visa būtība tik pat labi var slēpties tajā, ka es esmu CIEMIŅŠ. Un ciemiņš priekš gruzīņa ir svēta lieta.
===================================================================
Kas vēl labs noticies? Hmm. Āā, nu ja esam sākuši runāt par tiem tostiem, tad jāpastāsta par notikumiem nedēļas nogalē. Lekso mani neaizveda uz disko kā bija solījis. Nu te tā viss notiek. Viņi visu lēnu dara un plāno tāpat. Vakarā plāni pēkšņi mainījās. :) Bet nu disko vietā saņēmu kaut ko daudz labāku - pabiju īstenā gruzīņu tradicionālajā sašļiku pārtijā. Tika svinēts interešu centra tīrīšanas darbu pabeigšana. 4 meitenes (mani ieskaitot) un kādi 20 puiši. Vistas gaļas šašļika duršana uz iesmiem, pēc tam cepšana. Visi smejas, džikā apkārt, jau tiek uzrauta kāda dziesma 4rās balsīs. Tad, kad tiek paziņots, ka šašļiks ir kārtībā - sākas haoss. Viens fiksi ness krēslus, cits kārto šķīvīšus un dakšiņas. Uz galda tiek sakrāmētas lielas bļodas ar saplujnītu baltmaizi, tradicionālie salāti - gurķi, tomāti un sīpoli. Un tad nāk sašļiks. Parādās mājas pašbrūvētais vīns 5l plastmasas pudelēs. Visi apsēžas apkārt galdam cieši līdzās un pasākums ir atklāts. Tiek izraudzīts tostu līderis, kas ir atbildīgs par to, lai visu vakaru neapsīktu tosti. Šai profesijai izvirza parasti vislabāko runtāju. Parasti pasākumu atklāt ar tostu par mieru pasaulē, Gruzijā un ik viena mājā. Un beidz ar pateicību tiem, kas ir kopā sanākuši un kas dalās it visā, kas ir uz šī galda. Kad tiek runāts par sievietēm, tad vīrieši parasti pieceļas kājās un sievietes paliek sēžot. Tosti tika sākumā tulkoti krieviski, pēc tam jau tikai krieviski teikti, lai es saprastu.
Bildē: Tostu meistars (tas, kas piecēlies kājās)
Tad kad sašļiks noēsts, kāds trešais tosts noskanējis, sāk tik rautas vaļā dziesmas. Bāc, es vnk gribēju atdod galus - viņi dzied fantastiski!!! Vari klausīties un klausīties un nekad līdz galam neatklausīties. Un ja vēl tiek izvilkta laukā ģitāriņa, tad vispār ekstāze. :)
Pēc kāda laika pagalmā verandai tuvāk tiek piedzīta mašīna, kuras bagažņiekā ir iebūvēta liela tumba (nu gluži kā no "please, MTV, pimp my ride!" ), kurā palaiž tradicionālo folkmūziku. Tā tad skaidrs - tūlīt sāksies taņči. No galda ceļas puisis, kuru visi sauc par profesionālu dejotāju, viņam piebiedrojas viena meitene un paraugdemonstrējumi sākas.
Špagatu meistari, rokas, kājas pa gaisu :D Traka tauta. :) Pēc tam jau piebiedrojas arī citi čaļi, lai glābtu to nabadziņu. Jo vīrieši dejo nenormāli aktīvi, jau pēc 1min tu noplīsti un vajag ievilkt elpu. :)
Tad vienā mirklī es pamanīju, ka esmu palikusi viena meitene visā vīriešu barā. Tad jau latviešu ciemiņš bija nonācis pārējo un tostu meistara uzmanības centrā, un viņiem vienā mirklī tik ļoti iepatikās teikt tostus par manu brāli (es tā izteicos ļoti emocionāli, cik ļoti es viņu mīlu un cik labi, ka man ir brālis utt) , ka pēc tam par viņu tie neapsīka vismaz divas stundas. :) Ik pa mirklim kāds ierunājās - lai viņam veselība, lai viņam veicas Anglijā, lai ir darbs un mīlestība, lai visiem būtu tāda svētība kā brālis un māsa utt. Tiešām aizkustināja. Pēc tam jau man vienā brīdī no pretējās galda puses bija iedota iesauka Lienočka un es sapratu, ka jātinas prom :D Dato apmācīja, ka ikvienam, kas dodās prom pirms pārējiem, ir jāsaka atvadu tosts. Tad nu mīļie - pirmo tostu Gruzijā izteicu garā pateicībā, solījumos, ka gada laikā iemācīšos gruzīniski runāt, pateicos par veltītajiem tostiem manam brālim un ka vedīšu ciemos pie viņiem savus draugus un vecākus. Uz ko izplenījos aplausus. :)) Tā ka tagad pamēģiniet neatbraukt!

P.S. ĢIRT, GRUZĪŅI TEVI MĪL! :))

Jums

2008-09-21T23:02:00.004+04:00

Everything I do - oooww - I do it for you

2008-09-20T15:39:00.014+04:00

Vakar pabiju uz Bryan Adams koncertu Tbilisī. BEZ MAKSAS! :) Labestības koncerts pusotras stundas garumā pašā centrā. Gruziju mieram. Ek, tie PRšķiki it visur. :) Gruzijas karogi plīvo virs publikas plašiem vēzieniem (tos čupām deva cilvēkiem). Pasākumu apsargāja vismaz ducis policistu un tik pat ducis armijnieku.Pati publika ekstāzē auro līdzi visiem vecajiem labajiem Bryan gabaliem. Arī mēs, protams! :) Nekur viņi diži to koncertu pirms tam neraklamēja. Mani letiņi Tbilisi bija caur kaut ko uzzinājuši ap pusdienslaiku tikai. Savus Rustaviešus kompānijā līdzi nevarēju savākt, jo viņi bija par slinku, lai tik pēkšņām idejām pakļautos, nogurums un tā (pilnīgi gribējās spiegt - vecīši, jums bieži gadās, ka tādi koncerti pa brīvu, vai??) A Lekso vajadzēja vienu atskaiti pabeigt, jo bija dead lines. Viņam es piedodu. Tad nu es žik žik - maršutkā iekšā un prom ballēt.
Bildē visa latviešu banda. Priekšā: es, Veronika. Otrajā rindā no labās: Oskars, Agate, Inga.Babuškas, onkuļi it kā pa taisno no servisa iznākuši :), tēvi ar bērniem uz pleciem, jaunieši, kas viens otram kāpj ar kājām uz pleciem un veido īstenas gruzīņu tradicionālo deju paraugus. Visu laiku jaunieši vazājas apkārt un spiežas pūlī šurp un turp, nezinot ko meklē. Pūļa malā un pa vidu tirgus tantes un onkuļi tirgo sēmuškas, limononādes un cepumus lielos tačku ratos :) Un karogi tik plīv un cilvēki laimīgi no sirds. :)Tagad gaidam, kurš dziedātājs būs nākamais. ;)
Pēc tam mūsu ceļi veda uz veikalu, lai nopirktu aliņu un tad uz internacionālu bāru ar nosaukumu TRAFFIC. To drīzumā tikai vērs vaļā pēc mazas rekonstrukcijas, bet naktsdzīve tāpēc jau tur neapstājas. :) Īpašnieki, kā es sapratu, ir divi amērikāņi Marks un Maikls. Un tad nu viņi tur šeptējas un kopā ar personālu ir labos draugos ar Ingu un Oskaru. Bārs tik šausmīgi rada sajūtu, ka esmu mūsmāju DEPO iegājusi, ka momentāli jūtos kā mājās. Nākamnedēļ 5dien viņiem tur būs filmu vakars. Rādīs Mamma Mia, būs dzērieni un pat oficiants, kas staigās ar paplātīti vislaik apkārt. :)Lekso šodien apsolījās vest uz disko kopā ar vēl dažiem skautiem. Lai var kaulus izkratīt un palēnām apgūt Tbilisi naktsdzīves piedāvājuma klāstu. Tad redzēs, kā vakars iegrozīsies.
Un vispār, braucot maršutkā atpakaļ uz mājām, piedzīvoju īstenu protesta akciju. Jaunajā Rustavi vienu ceļu bija nobloķējusi dzīvā ķēde ar babuškām un maziem bērniem. Un nevienu mašīnu nelaida garām. Visi gruzīņu šoferīši tik smaidīja un deva gāzi tālāk un pa ietvēm, zālājiem atbrauca ķēdi, līdz tantiņas, bērnus raujot līdzi, aiztraucās rokās sadevušās arī stāvēt uz tām un tiem. :) Nu neko. Šoferi tik turpina smaidīt un pīpinoties brauc atpakaļ gaitā un meta pa ielām līkumus, lai apbrauktu revolucionārus. :) Tā arī netiku skaidrībā kas tur notika, bet bija jautri. Tādu jauku haosu viņi sastrādāja. :)

Bet nu jā, šo ierakstu rakstot piededzināju rīsus. Viss dzīvoklis smird.

Nodarbinātība

2008-09-18T21:06:00.012+04:00

Šodiena iesākās ar lielu mītingu, kur ar abiem brāļiem izrunājām, ko es varu dot, ko viņi var dot. Un iedeva pirmos uzdevumus, ko es pagaidām savā home ofisā varu veikt (skautu māja vēl tiek špaktelēta). Izteicu šādas un tāda idejas, bet viņi visvairāk aplauka tieši par POPIELU (lai izskaidrotu, kas tas ir, izmantoju talantīgās Šēras uzstāšanos 2008 Popista nosaukuma izcīņā). :) Beigās projektiņš jau aizvilka diez gan nopietnā gultnē - rīkot to Rustavi parkā priekš bēgļiem un pašiem iedzīvotājiem . Ar žūriju, ar skatītājiem (vecākiem, draugiem, utt). Jo viņi nekad kaut ko tādu nav rīkojuši. Pat pamatskolās. Viņi vispār pirmo reizi par šito dzird. Būtu jauki, ja izdotos un šitas paliktu par tādu kā paliekošu tradīciju. Kad var cilvēki (ne tikai jaunieši) pulcēties kopā un jauki, jautri pavadīt laiku, pārvarēt savu kautrību, veicināt sevī vēlmi būt pirmajam un tāpēc ļoti censties gatavoties pie priekšnesuma, apliecināt citiem savus talantus un tos atraisīt vēl vairāk. Nu man jau patīk :) Un es ļoti ceru, ka izdosies. Pat ja ne tik plašos apvāršos, protams. Jo ne jau tie apvārši ir tie svarīgākie. Vismaz priekš manis svarīgākā vienmēr ir ideja un doma, ka vismaz kāds kopā ar mani tai seko un uzķer. Jo tad man ir patiesi liels prieks par padarīto. :)
Bet vispār tāda laime, ka beidzot ir kur savas smadzenes nodarbināt. Ar tādu azartu ķēros Ārlietu ministrijas projektu apgūšanai un tulkošanas darbiem, ka laiks pagāja nemanot.
Tagad ārā zibeņo. Mans pirmais negaiss Gruzijā. Tā kā mans balkons atrodas iekšpagalmā, tik redzu debesu mirgošanu un dzirdu ducienus, vientuļa suņa rejas un kāda pagalmā pārbiedēta bērna raudas. Un liekas, ka zibens ieskries mājā iekšā, pieklājīgi palūrot starp balkona aizskariem. :) Kaut kā ar visu šito uznāca tāda asa smeldze pēc mājām. Tieši nedēļa ir apritējusi, kopš esmu šeit. Pietrūkstat man jūsu. Ļoti. Gribētos šitajā visā ar jums dalīties. Bet ja ne savādāk, tad būt mājās un mammai izdīgt vafeles ar putukrējumu, pakasīties ar Kārumu, pavakarēt Mārupē pie Zuzītes un Cukura, nomazgāt kājas Madžas lauku mājas dīķī un redzēt kā viņa tēlo uzmestu lūpu (tas ir tik sasodīti mīļi) vai arī abām ieģērbties manas mammas superīgajos flaneļa nakskreklos līdz zemei, dzirdēt kā Elīna saka "mazais", ar Harīti kopā iedzert aliņu, ar Rū palaist kādus Terensa un Filipa cienīgus trikus, ar Aļonku palaist kādu krūzisku joku :) pabarot savu kaķi, kas vienmēr ir badā un seko, kur vien lai es neietu, iebužināties Lauriņas čirkās un apķert Enni un stibīt viņu kaut kur prom.
Un es negribu lai visi domā, ka man iet ideāli. Nav tāda vārda kā ideāls. :) Turklāt gribu atgādināt, ka nav nemaz viegli aizdoties uz svešu valsti, kur tur esi viens (savā būtībā), jo vēl jo vairāk tāpēc, ka es nebūt neesmu no tiem vientuļnieku tipiem, bet tai pat laikā neesmu tik atvērta ikvienam. Te katram ir savi darbi, savs ikdienas solis. Turklāt man vislaik klāt nāk tā latviešu vainas apziņa, ka ar mani auklējas, ar mani kopā vajag būt dēļ darba, vai dēļ kaut kāda pienākuma. Un cik ilgi uzvedīsies visi it kā ir mūžīgās brīvdienas. A es gribu, lai ar mani vēlas tieši tikai un vienīgi draudzēties. Tā pa īstam un tīram. Cilvēki noteikti vairāk laika grib pavadīt ar savu ģimeni, draudzenēm, draugiem. Un tā sajūta, ka viņi nemāk to vienkārši pateikt acīs, ka ir noguruši, ka jādodas kaut kur prom utt., jo negrib mani sarūgtināt. Jo viņiem tak ir jābūt pilnīgi citādākiem mentalitātes ziņā. nu nevar tak būt, ka viņi visu laiku smaida un atvēruši rokas apskāvienā. Latviešu aizdomīgums te pat vien paliek. Sviests, ne? :) Šodien to Lekso pateicu un viņš sāka smieties un mani sabikstīja. Mjā, vēl tāls ceļš ejams. :) Zinu, ka sākums būs pats grūtākais. Kamēr tā kārtīgi ieintegrēšos. Ir pagājusi tikai nedēļa, bet priekšā vēl 11 mēneši un 3 nedēļas. :)
Esmu nolēmusi rīt iemest ziņu couchsurfing, lai sarunātu pāris randiņus ar citiem iezemiešiem un tādiem pašiem kā es - pasaules lāpītājiem.
Un kā reizes ārā sāka gāzt kā no spaiņiem. Te līst dīvaināk. Hmm. Bet galvenais - beidzot būs viss svaigs un veldze ādai. :)

Tbilisi

2008-09-17T22:12:00.018+04:00

Ņemot vērā to, ka Gruzijā neviens nesteidzas :) tad nu uz divām dienām devos uz netālu esošo Tbilisi ciemos pie Veronikas un Agates. Un lai iepazītos ar vēl tur esošiem letiņiem - Oskaru un Ingu. Oskars vispār tāds kā varonis, jo viņš bija viens no tiem drosmīgajiem, kas palika Gruzijā kara laikā un šturmēja Latvijas pilsoņus atpakaļ uz mājām.
Pirms tam kādas 2h vienos sviedros kopā ar Lekso un Šota izskraidījām visas Rustavi bankas, lai uzzinātu sekojošo -
1. nekur nevar izņemt skaidru naudu, jo tur neatpazīst manu multivalūtas VISA karti, ko speciāli uztaisīju Gruzijai un par kuru rekomendācijas deva paši Hansabankas darbinieki;
2. Skaidrā naudā var izņemt tikai vienā vietā un arī tikai pa 500 dollāriem, komisiju maksājot kādu 6euro apmērā par katru reizi. Bet man jāņem laukā ap 2000euro (~2800 dollāri), jo manā kontā arī glabājas uzņemšanas nauda, kas ietver īri, valodas apmācības utt. Tad nu ar puišiem grudri izdomājām,ka ņemot laukā tikai pa 500 dollāriem iztērēsim komisijā vairāk, nekā veicot no mana lv konta pārskaitījumu uz Lekso kontu. Tad man pārskaitījums izmaksās tikai 22 euro. Un visi laimīgi. Rīt šito lietu kārtosim. Un vēl parunāšos, ko Sarma (mana EVS koordinatore) par to domā. Jo man tā projekta nauda tiks šī te gada laikā 3 daļās skaitīta.
Pēc tam džeki mani iesēdinājā maršutkā (līdz Tbilisi 30min ko braukt, maksā 30sant.) un nodeva visas instrukcijas, lai es tiktu līdz Tbilisi sveika un vesela un neapmaldītos. Tika iesaistīts arī šoferis, kuram uzdevums mani izsēdināt pie kaut kādiem tur tenisu kortiem :) Trakākais jau tas, ka visas norādes ir viņu alfabēta rakstībā, kas man neko vairāk kā čeburus neizsaka. Bet nu jā, viss notika veiksmīgi. Ja zini krievu valodu, Gruzijā nepazudīsi. Viņi gan tagad tādi skeptiski dzirdot krievu valodu (nu faktiski, gruzīņu konservatīvākā daļa), BET SĀKAM RUNĀT AR SAVU AKCENTU (nu mans jau īpaši skaists tas), tad drīz vien izdzirdam jautājumu - no kuras valsts tu esi? Kad pasaka, ka no Latvijas. Tad - ojā, latviešus mēs mīlam. Un tad sāk stāstīt kur tik padomju laikā armijā nav izdienējuši - Alūksnē bijis utt. Viena tante dzīvojusies 86gadā pa hoteli "Latvija" utt. :) Sieviešu toletēs iepazīšanās ar normāla lieta, tagad es zinu tādu tanti Iru, kura aicināja nākt atkal. Šausmīgi atvērti un komunikabli cilvēki.
Tbilisi pa šīm te dienām lēnām ieorientējos. Viņu vecpilsēta ir vnk fantastiska. Mazas šauras ieliņas, kuras ir noklātas ar āra kafējnīcām, gājējiem atstājot tikai labi ja 1m plašu ceļu. Kafējnīcas saspiedušās savās starpās viena aiz otras un katra savā īpašajā stilā. Sākot ar apzeltītām galda un krēsla kājām baroka stilā, līdz futūtismam un padomju savienības elpai ar sirpi uz ieejas.
Bildē - standarta vecpilsētas plašāka rakstura iela ar veciem koka balkoniņiem, kurus sedz vīnogulāju nasta.
Pabijām vissuperīgākajā panarāmas skatu punktā - uz Narikala cietokšņa drupām, kur paveras visa Tbilisi pie kājām. Tur tā čilojot jau jaukā pievakarē mums virsū uzskrēja latviešu puišu grupa, kas nedēļu bija dzīvojušies pa vīna reģioniem, pabijuši Gori, piedzērušies pirmajā vakarā līdz baltām pelītēm un tagad uzmet skatu galvaspilsētai, iešot vēl iedzert un tad naktī uz Latviju. Novēlējām nenokavēt reisu, viņi novēlēja mums veiksmīgi salāpīt pasauli. :)Te es jūs vedīšu nakts piknikā. Sēdēsim uz cietokšņa, dzersim vīnu, ēdīsim lavašu un visa pilsēta mums pie kājām :)Es jūs noteikti vedīšu arī uz ZOO. :) Ieeja maksā vien 30 sant., bet toties saldējums latvijas cenās, par katru ieeju kaut kādā ēkā (čūsku māja, akvārijs utt), tik maksā vēl pa 30 sant. :) BET toties cik viņiem tur ir rēcīgs briedis. Kas visu laiku gaudoja, jo čalim laikam draudzeni vajag, bet šamējam vienam sētā garlaicīgi. Viņa klātbūtni varēja just no visiem ZOO galiem. Un un vecās labās padomju atrakcijas bērniem, sākot ar mašīnītēm, ar kurām buksējies visās iespējamajās sienās un saskrienies ar citiem šoferiem, visāti karuseļi, kuros man toč būtu bail kāp iekšā, jo izskatās vairāk kā šaubīgi. Nu šitās krūzītes vēl ziediņi :)Bet nevienu eiropieša raizes neuztrauc, Zoo pilns ar ģimenēm un saldiem pārišiem. Turklāt tas atrodas tādā kā mazā ieplakā un uzreiz aiz tā sienām ir daudzdzīvokļu mājas. Var mest zebrām un strausiem uz galvas zeķes no veļas striķa :)
Bet nu jā, zvēru dārzs ir jauks. Taču Latvijā tas ir daudzas reizes lielāks un sortiments ar plašāks :) Izbrīnija, ka neredzēju lauvas un žirafes. Nu par to, ka viņiem pingvīnu vai leduslāču nav un tā vietā viņiem ir šitas:
tas mani gan tiesa - ne cik neizbrīnija :) Šodien atkal ap 30 grādiem :P
Un tad vēl saldajam ēdienam dažas pasaulē pazīstamākās brendu sejas :
Un McDonald's - bet bildes nebūs. Man tā neizdevās :)
Tas arī šoreiz viss, manu mazo un mīļo lasītāj. Guli saldi :)

es esmu dzīva :)

2008-09-16T00:20:00.004+04:00

Es ļoti atvainojos, Harīt, ka nesanāca neko ierakstīt. Nebija laika meklēt neta iespējas un beigās tās man tika iemestas klēpī :) Uzķēru Jacekā 3 bezvada interneta biedrus, un kā reizes vienu jūzeru Giorgi, kuru, protams, mani gruzīni pazīst. Tā nu šokavar tiku ar ar savu kaimiņu pagalmā iepazīstināta un tā nu mans Jaceks tagad varēs vālēt uz nebēdu.
Tā :) Ar ko lai sāk. Vispār jau šobrīd tāds bezspēks visu šo dienu notikumus sagremot vienā ierakstā. Tāpēc es tā centīšos short cut variantā jums to visu jauki atstāstīt ar kādu bildi desertam ;)
Atvadas... Ek. Paldies Jums mīļie, kas atbrauca uz lidostu. Visi mani paši paši līdz sirds dziļumiem tuvākie... Tas man tiešām ļoti daudz nozīmēja. Ar dziesmām uz krūts, ar apskāvieniem un manu pēdējo vienīgo tostu, kuru es apsolos vairs nekad neslavināt, jo kā Šuriks gada garumā veikšu zinātniskos pierakstus par tostu kultūru Gruzijas zemē. Lai pēc tam atbraucot mājās, jums zīmētos uz vella paraušanu ;)Lidmašīnā mani neviens neaprecēja, toties, kad veicu pirmo (no 4 reizēm) toletes apgaitu (uzreiz pēc pacelšanās..man vājais pūslis, jūs jau zinat), atgriežoties man blakus krēslā jau sēdēja jauks gruzīnu puika un tikai plaši smaidīja. :) Tā nu ļājos viņu atvērtībai un ceļš līdz Tbilisi pagāja nemanot. Atradām jau kopējas paziņas, parādīju viņam arī savu superīgo albūmiņu (pie krūšu bildes gan lapu ļoti satraukusies ātri pārsķīru, uz to Dato tik fiksi iečičināja, ka viņam tā bilde vislabāk patīkot, lai šķirot atpakaļ un parādot kārtīgāk. protams kā kārtīga meitene neļāvos pierunāties. Tagad esmu tai bildei iepriekšējā lapā izdarījusi atzīmi, lai zin, uz ko drīz uzšķiršu, līdz ar to arī izvēles iespējas- rādīt vai nē :P) :)) Bet nu jā, kā izrādās puikam tikai 17.gadu, kaut dotu stabili 25. Un tā kautrīgi apvaicājās vai esmu precēta vai vismaz aizņemta. :)) Pēc tam mana soma tika stibīta, čemodāns vilkts, durvis pa priekšu atvērtas, ka tik man mazākais matiņš neizkristu un mazākā piepūle nebūtu jāizdara. Kavalierisms :) Un nekāda manis sabaidītā uzmācība. Viss tik tīrs un nevainīgs ;)
Tbilisi nolaišanās sajūtas - uztraukuma nekāda. It kā es būtu devusies kārtējā palidojumā, piemēram, pie brāļuka ciemos. Tad mani savāca Lekso (mans direktors, mana aukle, mans draugs un labā roka).
Dzīvoju tā tad es Rustavi pilsētā (trešā lielākā GE). Kādas 20min no Tbilisi. Iedalās jaunajā (depresības Brežņeva laikā celtas bloku daudzīvokļu mājas) un vecajā Rustavi, kur dzīvoju es un kur mājas ir smukas, krāsainas, lielas, un celtas pateicoties vācu vergiem. Tāda smaga vēstures elpa. Uz katra soļa padomju sekas. Kultūras šoka man nav nekāda. Var redzēt, ka esmu dikti gatavojusies gan emocionāli, gan informācijas ziņā. :) Dzīvoju pašā centrā vecajā Rustavi, blakus parlamentam. Faktiski uz tās ielas dzīvo visi manas organizācijas biedri - skauti. :) Tā ka izej laukā un tik visu laiku Karmadzjobe (sveiki) . :)
Izgulējos pirmajā naktī šausmīgi labi. Man ir īstena bērniņaina gulta - zīda pārvalks sirsniņām klāts it kā te jaunlātiem būtu jāmīt. Bet no otras puses, bērniņu pavēlniecei tak citādāku pēli nemaz gādāt nedrīkst. :) Balkoniņš ar dikti smuks :) No rīta veicu mitekļa iefočēšanu, lai jūs redzat kur es mītu. Toletē nav tikai caurums grīdā :P viss smuks, kārtīgs un plašs. Tikai pa kādam draudziņam prusaciņam, pa vienam gabalam sanāk satikt virtuvē, tad nu sveiciena vietā mazo brāli gruzīnu bik izvalsēju ar kāju cieši jo cieši :)
Tad sākas gruzīņu viesmīlīgā puse barošanas ziņā. Nedod dievs pašai uzstāt ka maksāšu. Šitās dienas esmu barota līdz ūkai. Galds nokrāmēts. Riju oglīti, lai kaut cik kaut ko dabūtu ārā (jeij Filip, šitas mūsu lauciņš) ;)) Ēdiens nenormāli garšīgs, sākot ar harčapuri (kaut kas lavašam līdzīgs pildīts ar sieru), hinhali (pelmeņi dūres lielumā). Bildē latvju beibe Veronika un Lekso.Tātad satiktu arī savas latviešu beibes (Veronika un Agate), kas ir organizācijā "IMKA Tbilsi" un dzīvojas man kaimiņos galvaspilsētas pašā centrā. Tad nu nedēļas nogali ar manējo puišu viesmīlību pavadījām viskautkur džigājot apkārt (pa Tbilisi braukt ar 160km/h ir pavisam normāli, es piemēram aiztaisīju acis ciet un apķēros blakus esošai Agatei ap kaklu, klusi skaitot tēvreizes, pat Lekso tikmēr ar sēžot aizmugurē (ja kas mēs sēdējām 4 cilvēki aizmugurē kaut kādam tur importa vāģim, un tas skaitās vēl maz) un smejas - he is so creizzzzziiii) un dzerot vīnārus un klausoties tostus. Ak, kā es mīlu viņu dabu, kalnus, ēdienu un cilvēkus.
Gruzijā Jūs sastapsiet teju visas klimata joslas. Mana pilsēta ir ietrāpījusies uz tuksnešainās zonas vidu. Ziemas siltas, līdz -2 grādiem. Vasaras beigās zāle pilnībā izdegusi, jo lietus līst pavisam reti. Slinkums ko vairāk rakstīt, te palasiet sīkāk - http://en.wikipedia.org/wiki/Rustavi.
Tā izskatās jaunā Rustavi no kalna gala. Lielākā Gruzīņu baznīca. Viņi apgalvo, ka tā ir arī lielākā Eiropā. Nestrīdēšos, jo nezinu. Bet tas ir kaut kas unikāls. Atrodas Tbilisi. Zem augšzemes baznīcas atrodas vēl divas baznīcas pazemē. Tā teikt iespaidīgi. Mazi mūku klosteri kalnu galos. Kur ķert romantiku, iedvesmu un mieru.7dien bijā devušies uz netālu esošo David Gareja klosteri, kura izcelsme tiek traktēta ar 6gs. Mūku dzīvojamās telpas ir izcirstas klintīs. Tur vēl joprojām uzturās ap 40 mūku. Turklāt šim te unikumam ir otra funkcija - klosteris un tā klints krēda tai pat laikā kalpo kā Gruzijas un Azarbaidžānas robeža. Lai tur nokļūtu, kādu 1h kratījāmies pa pilnīgiem bezceļiem ar Lekso opel-džipu :)) bamperi norāvām, bet gruzīņi tādos brīžos tik pajoko un smaida. Tikām beidzot pie David Garejas, tad nu mēs tajās klostera klintīs rāpāmies, mēli izkāruši, redzēju vienu odzi un, protams, brēcu un lēkāju kā kumeļš. Bet tādu skatu dēļ tas viss bija tā vērts.. It īpaši tuksnešains skats uz Azaku zemēm.. Tur pazūd laiks un iestājas bezgalīga mūžība. Un dzimst lieli kāju muskuļi. :)Un vai jūs zinājāt, cik tas ir fantastiski, kad tu zem koka un koka zaros lasi jau gatavas mandeles? ;) Letiņiem uz reiz pilnas somas :)Šodien sākās tā teikt visas manas ap darbu saistītās aktivitātes. Tā kā veras vaļā Gaidu un skautu māja un interešu centrs, tad notika valdes ievēlēšana. Jo tur viss tagad sagriežas ar kājām gaisā. Ieradās kādi 20 aktīvie biedri. Visi mani bučo uz vaiga un sasveicinās. Tikšanās un vēlēšanas notika gruzīniski, jo tā lieta viņiem jau sen bija jāizdara. Man tur maz sakara. Mana loma galvenais ar visiem sapazīties. Bet nu jā. Man nevajadzēja valodas zināšanas, lai visu notiekošo saprastu. :) Nu tur tik gāja vaļā. Protams, viss sākās ar stundu kavēšanos :) bet tad līdz 00:00. Tur tik bija gruzīņu temparamenta visas iespējamās puses :) Sākumā katrs izsaka viedokli kā valdei vajadzētu izskatīties, tad sākas klaigāšana, tad visi skaļi smejas, tad atkal kāds lec no krēsla augšā un dusmīgi oponē :) Piemēram, joks - par direktoru gribēja kļūt divi. Viens no kandidātiem teica, lai balso par viņu, jo viņš rīkos ballītes. Otrs uz to atbildēja, ka tad ieliks otru cietumā :)) Viens jauks puisis vārdā Uča, kas tika ievēlēts par finanšu sektora bosu, tikmēr izvilka no biksēm jostu un apsēja sev ap galvu, jo viņam sākusi tā pārāk sāpēt. Es esmu viņu iesaukusi par Puškinu. Viņš man apsolījās sagādāt ņivu ar tonētiem stikliem, ar mersadesa zīmi priekšā, ar disko bumbu un lielām mūzikas tumbām, melnas ādas salonu un pēc tam es laidīšu ar to uz mēnesi. :)
Ai, man tie gruzīni patīk :)

Vairs tikai viena diena līdz Kaukāzas iekarošanai

2008-09-10T15:56:00.000+04:00

Nu tā tad. Laipni lūgts, mīļo lasītāj, manā dienasgrāmatā par maniem varoņdarbiem Kaukāzā. Atlikusi vairs tikai viena diena (skan zvani ding dong), līdz lielajam piedzīvojumam. Kājas mīkstas, čemodāns joprojām nesakrāmēts, galva pilna satraukumu. :) Šobrīd tik ļoti gribētos jau atrasties lidmašīnā, lai pasaudzētu vēl veselās nervu šūnas. :) Turklāt nav ne mazākās nojēgas cik viņiem tur ir aukstas ziemas. Mani gruzīņi saka, ka +5 līdz -2 grādiem. Armēņu draugs Vahagns, ka pie viņiem līdz -20grādiem stabili. Tagad ei nu sazin. Laikam jau abas tautas dzīvo nevis kaimiņos, bet katra savā pasaules galā :) Vispār Vahagns ir malacis, viņš mani vakar Šotu bārā (lai sasper mani zibens, mahito tik labi palīdz, kad rokas aiz satraukuma trīc) saskoloja par daudzām lietām, tur bija iekļauta vispārēja izdzīvošanas skola (veselības, seksuālā, materiālā, filozofiskā audzināšana). Lieku viņam 10 balles. :) Un moš atgriežoties mājās, spēšu nedusmoties, ka Rūta kavē ;)) jo kaukāzā kavēt 1h stundu un smaidīgam ierasties it kā nekas nav noticis esot parasta lieta. Un labāk necensties neko tur mainīt. :)
Paldies draugiem, ģimenei par pacietību, atbalstu un sapratni. Cik labi, ka Jūs man esat. Un es jau tagad ilgojos pēc jums. Un pēc Inešiem.